Jautāti, vai kara gadījumā aizbrauktu no Latvijas vai paliktu, 19,1% aptaujāto norādījuši, ka noteikti dotos prom no valsts, bet 21,4% atzinuši, ka, visticamāk, pamestu valsti. Savukārt 24,2% respondentu atzinuši, ka noteikti paliktu Latvijā, bet 9,7% norādījuši, ka grūti sniegt atbildi uz šo jautājumu.
Aptaujas dati rāda arī, ka bēgļu gaitās būtu gatavi doties gandrīz 57% respondentu vecumā no 18 līdz 24 gadiem. No 25-34 gadus sasniegušajiem respondentiem Latviju kara draudu gadījumā būtu gatavi pamest 58%. Savukārt no aptaujātajiem cilvēkiem vecumā no 45 līdz 54 gadiem bēgļu gaitās būtu gatavi doties 38%, bet no 55-74 gadus veciem cilvēkiem – 21%.
Tāpat aptauja rāda, ka vairāk bēgļu gaitās būtu gatavi doties cilvēki ar augstāko izglītību. Iespēju pamest valsti kara gadījumā neizslēdza 43% no augstāko izglītību ieguvušajiem respondentiem, 41% cilvēku ar vidējo vai vidējo profesionālo izglītību un 34% ar pamatizglītību.
Kara gadījumā mazāk Latviju būtu gatavi pamest latvieši – no aptaujātajiem latviešiem no valsts aizbrauktu 37%, bet no uzrunātajiem cittautiešiem – 46%. Vairāk būtu gatavi aizbraukt Rīgā dzīvojošie - 45%no aptaujātajiem rīdziniekiem, mazāk Zemgalē dzīvojošie – 33% no uzrunātajiem.
Vairāk būtu gatavi izbraukt cilvēki ar augstiem ienākumiem – no aptaujātajiem vislabāk pelnošajiem respondentiem bēgļu gaitās dotos 58%. Savukārt vismazāk Latviju pamestu cilvēki ar vidēji zemiem ienākumiem – 32% no aptaujātajiem cilvēkiem, kas saņem vidēji zemus ienākumus.
Pētījums rāda arī, ka 70% aptaujāto pozitīvi izturas pret to, ka Latvijā tiek uzņemti cilvēki, kuri savu valsti ir atstājuši kara dēļ. Attieksme pret cilvēkiem, kuri savu valsti pametuši dažādu vajāšanu dēļ, ir piesardzīgāka - šādu cilvēku uzņemšanu atbalsta 36%. Savukārt labākas dzīves meklētāju jeb tā saukto ekonomisko bēgļu uzņemšanu Latvijā atbalsta 27% iedzīvotāju.
Aptaujā izvaicāti nedaudz vairāk kā 1000 respondentu.
Jau vēstīts, ka Eiropas Komisijas (EK) vadītājs Žans Klods Junkers trešdien uzrunā Eiropas Parlamentā sacīja, ka eiropiešiem ir jāuzņemas atbildība par bēgļiem, kas ieradušies no kara un nelaimju plosītām zemēm, jo patvēruma meklēšana ir cilvēka pamattiesības. Junkers norādīja arī, ka patvēruma meklētāji atbilstoši kvotu sistēmai ES dalībvalstīm ir jāuzņem piespiedu kārtā.
Atbilstoši jaunākajam EK vadītāja bēgļu uzņemšanas plānam, Latvijai ir jāuzņem papildus 526 cilvēki, trešdien preses konferencē pavēstīja premjere. Tādējādi kopumā ar jau iepriekš noteiktajiem 250 uzņemamiem patvēruma meklētājiem Latvijai ir jāuzņem 776 cilvēki.
