Andris Ameriks, kura vārds “Rīdzenes sarunu” publikācijās atrodams gan fragmentos par Rīgas brīvostu, gan mediju ietekmēšanu, parlamentārās izmeklēšanas komisijai norādīja, ka ar sarunu publikācijām iepazinies tikai daļēji. Viņš žurnālu, kur tās atrodamas, neesot pircis, bet vienu ierakstīto sarunu ar paša dalību gan dzirdējis, un lamājies tajā neesot.
Komisijas deputāti Ameriku iztaujāja gan par viņa nokļūšanu Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā, gan darbu šajā postenī. Ameriks noliedza, ka brīvostas valdē būtu pildījis Šlesera norādes. Savukārt jautāts par brīvostas motivāciju slēgt līgumu ar “Mediju namu”, atbildēja, ka šim darījumam īpašu uzmanību nav pievērsis.
Deputātu citētos sarunu fragmentus Ameriks lielākoties teicās neatceramies, tā atbildot arī jautāts par Šlesera ieinteresētību minerālmēslu termināļa būvniecībā Kundziņsalā: “Es šādu sarunu neatceros. Mēs esam apsprieduši daudz lietas, kas bija aktuālas, bet tā, kā Judins to lasa – pasakiet, vai tie ir jūsu vārdi, to es nevaru apgalvot.”
Uz iztaujāšanu bija ieradies arī Šlesera jurists un viņa ģimenei piederošā uzņēmuma “Avadel” valdes loceklis Ivars Gulbis, kurš laikā, kad Šlesers bija satiksmes ministrs, darbojies kā viņa padomnieks. Gulbis noliedza, ka būtu ko zinājis par slēptām Šlesera īpašumtiesībām kādos uzņēmumos: “Ziniet, reizēm ir tā, ka viņš dedzībā aizsteidzas priekšā klausītājam. Un tad tu vienkārši esi tajā istabā, kur viņš runā.”
Arī “Rīgas Tirdzniecības ostas” valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš un bijušais tās valdes loceklis Jānis Maršāns komisijā noliedza, ka būtu ko zinājuši par slēptām Šlesera īpašumtiesībām “Rīgas tirdzniecības ostā” vai citos uzņēmumos, kā arī to, ka “Rīgas tirdzniecības ostas” valdē būtu darbojušies Šlesera interesēs.
Savukārt sēdes noslēgumā atkal tika uzdots jautājums par publicēto sarunu autentiskumu. “Mīļie, nu jāsaka tā – es neticu, ka Amerika kungs varētu tik rupjus vārdus lietot,” pauda parlamentārās izmeklēšanas komisijas eksperts Pēteris Gruziņš.
Nākamajā sēdē pēc nedēļas parlamentārās izmeklēšanas komisija iecerējusi uzklausīt veselas piecas personas, tostarp Andri Šķēli un Aivaru Lembergu. Tiesa, tika spriests arī tas, vai Lembergam viņa komunikācijas stila dēļ nebūtu nepieciešams veltīt atsevišķu sēdi, bet beigās tika pieņemts lēmums Lembergu iztaujāt kā pēdējo no pieciem, lai nepieciešamības gadījumā viņu varētu iztaujāt vēl arī nākamajā sēdē.
Jau ziņots, ka Saeima komisiju izveidoja šā gada 21.jūlijā pēc 35 deputātu pieprasījuma, un tās darbības laiks sākotnēji paredzēts seši mēneši. Komisija izveidota pēc žurnāla "Ir" publiskotajām “Rīdzenes sarunām”, kurās tā saucamie oligarhi – Aivars Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainars Šlesers – un pazīstami uzņēmēji esot pārrunājuši ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos.
KNAB pērn 22. februārī paziņoja, ka ir izbeidzis "oligarhu lietu", nekonstatējot noziedzīga nodarījuma sastāvu. Žurnāls "Ir", kas publicēja daļu "Rīdzenes sarunu" atšifrējumu, rakstīja, ka "oligarhu lietā" noklausītās politbiznesmeņa Šlesera sarunas liek apšaubīt likumsargu darba kvalitāti un lēmumu šo lietu izbeigt.
