Publiski redzamās saites ir ziedojumi partijām. Gan Ilmārs Krūms, gan Māris Sprūds, gan Nauris Durevskis ir partijām ziedojuši – atbalstāmo sarakstā bijusi Zaļo un Zemnieku savienība un Nacionālā apvienība.
Bet Jorens Raitums, kuru salīdzinoši nesen aizturēja arī Jūrmalas mēra Gata Trukšņa (Zaļo un zemnieku savienība) un uzņēmēja Jūlija Krūmiņa lietā, ar finanšu piesaistīšanu palīdzējis partijai “No sirds Latvijai”. “Jorens Raitums palīdzēja, uzrunājot biznesa cilvēkus, ņemot vērā viņa kontaktus,” tolaik skaidroja partijas līdere Inguna Sudraba.
Maksātnespējas administratori, īpaši Ilmārs Krūms un Māris Sprūds, visbiežāk bijuši piesaukti tieši Nacionālās apvienības sakarā. Tai prāvas naudas summas savulaik ziedojis gan Krūms, gan arī no 2010.gada vēl to veidojošajai “Visu Latvijai” arī Māris Sprūds un vēlāk viņa tēvs Valdis Sprūds.
Tomēr, pieaugot kritikai, Nacionālā apvienība no viņa publiski sāka norobežoties. “Sprūdam jau vispār ar Nacionālo apvienību jau labu laiku nav nekāda sakara. Vispār nekāda sakara,” tolaik pauda tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība).
2016.gadā partija pēc tieslietu ministra Dzintara Rasnača publiska solījuma LTV raidījuma “Tieša runa” ēterā atskaitīja viņam atpakaļ toreiz veiktos Sprūda tēva ziedotos 10 000 eiro.
Teju visu šo laiku Māris Sprūds vai viņa tēvs prāvas summas ziedojis Zaļo un Zemnieku savienībai. Tā no šiem ziedojumiem nav atteikusies. Zaļo un Zemnieku savienībai vēl 2014.gadā ziedojis arī Nauris Durevskis.
Minētie maksātnespējas administratori bijuši iesaistīti arī daudzās pretrunīgi vērtētās maksātnespējas lietās. Īpaši Mārim Sprūdam bieži veltītas aizdomas par šo procesu izmantošanu savā labā. Viena no tādām bija arī plaši apspriestā SIA “Peltes īpašumu” maksātnespējas lieta. “Izskatot sūdzību, mēs konstatējām, ka administratora darbībā pastāv apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par administratora objektivitāti procesā,” iepriekš norādīja Maksātnespējas administrācijas Uzraudzības departamenta direktore Ilze Kalniņa.
Šī gada martā tiesa Sprūdu atcēla no ar to saistītā SIA “Dzimtā sēta” maksātnespējas procesa. Sprūds arī iepriekš pieredzējis aizturēšanu – 2005.gadā viņu aizturēja lietā par Rīgas domes amatpersonām domāta 16 tūkstošu lati kukuļa pieprasīšanu saistībā ar bijušā kino "Palladium" ēkas denacionalizāciju. Lietu izbeidza pierādījumu trūkuma dēļ.
Ziņots, ka aizdomās par noziegumiem maksātnespējas procesos policija ir aizturējusi četrus cilvēkus. Latvijas Radio rīcībā esošā informācija liecina, ka aizturētie ir likvidējamās "Trasta komercbankas" administrators Ilmārs Krūms, dažādos skandālos ierautais maksātnespējas procesu administrators Māris Sprūds, viņa kolēģis Nauris Durevksis un finansists Jorens Raitums.
