Aizdomu dēļ «Manabalss.lv» pārtrauc parakstu vākšanu par mācību valodas brīvu izvēli

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" pārtraukta parakstu vākšana par Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas iniciatīvu brīvi izvēlēties mācību valodu.

Kā aģentūra LETA noskaidroja portālā, veicot papildu izvērtēšanu, pastāv pamatotas aizdomas, ka iesniegtā iniciatīva ir pretrunā ar Satversmi. Tādēļ patlaban parakstu vākšana apturēta, sāktas papildu konsultācijas ar ārējiem juristiem un rekomendāciju sniegšanu autoram par iniciatīvas uzlabošanu un restartēšanu.

Asociācijas vadītājs, partijas "Saskaņa" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Igors Pimenovs aģentūrai LETA pastāstīja, ka viņš informēts par portālā "Manabalss.lv" saņemtām divām sūdzībām - vienas sūdzības autors ir Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits, savukārt otru iesniedzis Rīgas domes deputāts Jānis Bordāns (JKP).

Sūdzībās to autori esot atsaukušies uz Satversmes 112.pantu, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz izglītību un valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību, kā arī uz 114.pantu, kas savukārt paredz, ka personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.

Pimenovs pauda neizpratni par šādu Satversmes normu piesaukšanu sūdzībā, jo iniciatīvas veidošanā esot domāts tieši par šiem pantiem.

"Tas ir izaicinoši bezkaunīgi," sūdzību faktu no politiķa Bordāna raksturoja Pimenovs, paskaidrojot, ka izaicinoši tas ir tādēļ, ka "piekasās, neslēpjot savu nepatiku".

Jau ziņots, ka asociācija mudināja pieņemt likumu, kas atbalstītu izvēli mācīties mazākumtautības valodā, ja tam ir pietiekams pieprasījums. "Lai skolas padome lemj, cik liela mācību slodze būs latviešu valodā un cik liela - mazākumtautību valodā," rosināts iniciatīvā.

Asociācijā skaidro, ka patlaban mazākumtautību bilingvālās skolās latviešu valodas īpatsvars ir 60% no gada kopējās mācību stundu slodzes. "Turklāt pie varas esošie politiķi nolēmuši, ka jau tuvā nākotnē latviešu valodā mācāmi visi priekšmeti, izņemot dzimto valodu. Ir daudz tādu vecāku, kas vēlas, lai viņu bērni mācītos ģimenes valodā," uzsver iniciatīvas autori.

Viņu ieskatā, ja mazākumtautībām piederīgas personas vēlas, lai viņu bērni mācītos pārsvarā dzimtajā valodā un lai šī izvēle būtu neatkarīga no valdības un pašvaldību gribas, šādai izvēlei ir jābūt garantētai ar likumu.

Iniciatīvas autori vēlas, lai tiktu nodrošināta izvēle, kas būtu jāparedz jaunā Mazākumtautību izglītības iestāžu likumā. Asociācijā uzsvēra, ka valstij no nodokļu ieņēmumiem būtu jānodrošina pedagogu sagatavošana darbam mazākumtautību izglītības iestādēs, kā arī nepieciešamo mācību līdzekļu pieejamība.

LETA jau ziņoja, ka portālā "Manabalss.lv" notiek parakstu vākšana par bilingvālās izglītības saglabāšanu. Par to parakstījās jau vairāk nekā 10 000 cilvēku. Šajā vietnē tiek vākti paraksti arī par "bilingvālās izglītības izskaušanu" valsts un pašvaldības izglītības iestādēs.

Savukārt krievvalodīgie vecāki portālā "change.org" sākuši vākt parakstus par krievu valodas kā mācību valodas saglabāšanu izglītībā Latvijas skolās.

Kā ziņots, 6.oktobrī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) paziņoja, ka 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

Īsi pirms tam nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) paziņoja, ka aicinās koalīcijas partijas atbalstīt valsts un pašvaldību skolu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā. Vēlāk VL-TB/LNNK vienojās kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādāt likuma grozījumus par pāreju uz izglītību latviešu valodā.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti