Cilvēki, kas jau bija vērsušies kompānijā, kompensācijas ir saņēmuši. Kompensācijas izmaksās par reisa atcelšanu vai par aizkavēšanos. "Mēs neaprobežojamies tikai ar kompensāciju, mums ir komanda, kas sanāk kopā un sniedz cilvēkiem psihologu un mediķu palīdzību," atzina Vanags.
Kompensācijā vismaz 250 eiro
Lidmašīnas ārkārtas nosēšanās skārusi 1300 cilvēkus, un katru gadījumu kompānija skatīs individuāli. "Kompensācijas sniegsim neatkarīgi no biļetes cenas. Pasažieri, pērkot biļeti, noslēdz līgumu ar mums, un mēs uzņemamies atbildību,” apliecināja Vanags.
Precīzu izmaksāto un plānoto kompensāciju summu aviosabiedrībā neatklāj, aizbildinoties, ka tās joprojām tiek pieprasītas. Reiss Rīga-Cīrihe, kas piedzīvoja avārijas nosēšanos, lidsabiedrības ieskatā atzīts par atceltu reisu. Saskaņā ar šo atzinumu, tā pasažieriem pienākas kompensācija, kas nav mazāka par 250 eiro.
"airBaltic" uzsver, ka atmaksāt pasažieriem zaudējumus jebkurā gadījumā esot izdevīgāk, nekā steigā gaisa kuģi aizvilkt no skrejceļa, riskējot ar lielākiem bojājumiem.
Negadījuma izmeklēšanas gaitā Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja noteiks cēloņus un izstrādās drošības rekomendācijas, lai šādus gadījumus novērstu nākotnē.
Izmeklēšana varētu ilgt aptuveni gadu,
atzina Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļas vadītājs Visvaldis Trūbs.
Gaida laipnāku attieksmi
Savukārt režisore Dzintra Geka, kura atradās "Bombardier Q400" lidmašīnā, atzina, ka "airBaltic" nav gatava ārkārtas gadījumiem. Viņasprāt, pēc lidmašīnas nosēšanās netika darīts viss, lai pasažieriem būtu skaidrs, kā tālāk rīkoties.
“Nelikās, ka viss pēc lidmašīnas nosēšanās bija profesionāli un ātri izdarīts.
Gribu sagaidīt, ka “airBaltic” būtu laipna attieksme, nevis formālas atbildes. Mums varētu atnākt vēstule ar atvainošanos, ka nākotnē būs kāda atlaide ar biļeti,” raidījumā atzina režisore.
Tomēr par lidmašīnas veiksmīgo nosēšanos Geka ir pateicīga pilotiem.
10% sūdzību par aviosatiksmi
Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) atzīst, ka no kopumā centrā saņemtajām sūdzībām 10% sūdzību saistītas tieši ar aviosatiksmi. Visbiežāk pasažieri sūdzas par atteikumu iekāpt lidmašīnā, ja kompānija pārdevusi lielāku biļešu skaitu.
Turklāt aviokompānijas līdz šim bieži izmantojušas iespēju katru tehnisku kļūmi nosaukt par ārkārtas situāciju, tādā veidā izvairoties no kompensācijas izmaksas. Šo situāciju labojis tiesas spriedums.
"Šis Eiropas Savienības Tiesas spriedums pasaka, ka ne visas tehniskās problēmas uzskatāmas par ārkārtas situāciju, bet tikai tādas, no kurām nevarēja izvairīties, darot visu iespējamo," teica PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa.
Spēkā esošā pasažieru regula nav pilnīga, un pasažieriem nereti nākas samierināties ar esošo situāciju vai vērsties tiesā.
To atzīst, gan PTAC vadītāja, gan Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (Nacionālā apvienība), kurš darbojas Eiropas Parlamenta Transporta komitejā.
Lai gan jauna regula pieņemta jau pirms trim gadiem, tā joprojām nav stājusies spēkā. "Valstu valdības nav gatavas pilnveidot šīs tiesības. Tas ir acīmredzami, jo tās pārstāv aiz sevis aviokompānijas, un skaidrs, ka bieži aviokompānijas saka, ka negribētu pilnveidot tajā virzienā," teica Zīle.
Jau ziņots, ka sestdien,17. septembrī, Rīgas lidostā “airBaltic” lidmašīna, kurai bija paredzēts reiss uz Cīrihi, veica avārijas nosēšanos. Pēc tam lidosta slēdza skrejceļu, novirzot ceļā uz Rīgu esošās lidmašīnas uz citām lidostām. Lidmašīnā esošie cilvēki tika evakuēti.
