Dienas ziņas

Lucavsalā peldvieta cilvēkiem ratiņkrēslā

Dienas ziņas

Atklāj unikālu estrādi

Aglonas Maizes muzejam dzimšanas diena

Aglonas Maizes muzejs atzīmē 12. jubileju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Baltijas valstīs vienīgajam Maizes muzejam šogad aprit 12 gadi. Par to, ka, maizītei topot, svarīgi domāt tikai labu un vēlēt to arī citiem, ciemiņiem Aglonā atgādināts arī jubilejas svinībās.

Sirsnība, vārda spēks un no paaudžu paaudzēm mantotā gara gudrība ir tās vērtības, kuras Aglonas Maizes muzeja vadītāja Vija Kudiņa tur godā. Maizes muzejs izveidots pirms 12 gadiem, bet pašu maize cepta jau vismaz 17 gadus.

Muzeja ceptuvē šodien strādā 10 darbinieki, kas blakus maizei ražo dažādus konditorejas izstrādājumus. Ikdienas solī saimniecei palīdz arī ģimene, un muzejā saglabātas senākās latgaliešu ēdienu gatavošanas tradīcijas.

"Tā pati maizīte vienmēr uz galda, gurķītis sālīts un biezpienu mājas vēl joprojām liekam galdā. Un speķis žāvēts, zupiņas mainās, otrais ēdiens mainās. Bet mūsu sentēviem tas vienkāršais ēdiens bija diendienā. Viņš bija paēdis, viņš bija sāts. Un mācēja paldies pateikt Visaugstākajam," teica Aglonas Maizes muzeja vadītāja.

"Mēs esam bagāti ar rudzu maizīti un ar citām maizēm, kas mums šeit Latvijā aug. Mēs parādām, kā izskatās rudzi, un tas cilvēkam ir brīnums. Mēs bērniem pastāstām, ka maize izaug zemē, un tas jau ir liels brīnums.

Un, kad ciemiņiem jautājam, kādā krāsā zied rudzi, mums bieži gadās, ka ciemiņi saka, ka zilā krāsā. Un tad mēs saprotam, ka jā, tas darbiņš ir jāveic.

Savādāk mums tiešām liksies, ka rudzi zied zilā rudzupuķu krāsā," teica Aglonas Maizes muzeja saimniece Zane Kokina.

Muzeja dzimšanas dienā lielāka vērība gan pievērsta svētku kliņģera tapšanai. Tajā iesaistās visi: viesi no blakus novadiem, gan vietējie iedzīvotāji.

Aglonas Maizes muzejā apkopota latviešu un latgaliešu folklora, gan savākti vairāki simti seno darbarīku. Tas ir arī vienīgais šāda veida muzejs Baltijā, kur vienkopus stāstīts par maizi sākot ar labības sēšanu līdz pat maizes likšanai galdā. Saimnieces atgādina: veiksmīga darba pamatā ir labi vārdi un mīlestība.

"Mūsu cepējas vienmēr ir tādas ar labām domām, ar gaišām, ļoti gaiši cilvēki. Mēs domājam: ja gaišs cilvēks šo maizīti taisa, tad maizīte arī būs ļoti laba. Labās domas ir tā recepte!" pārliecināta Kokina.

"Visur ir tā stiprā doma cilvēka klāt. Mīlestība, mīlestība pret darbu, mīlestība pret Dievu, mīlestība pret savu tuvāko. Gatavo maizīti un piedomā, lai viņiem laba veselība, maniem mīļajiem. Lai stiprums kaulos. Un pateicība Dievam, ka tev ir tas darbs. Pateicība, ka ir tā maizīte," piebilda Kudiņa.

Turpmāk Aglonas Maizes muzejā iecerēts stāstīt arī par liniem un to apstrādi. Tāpat muzeja vadītāja apņēmusies šoziem kā dāvanu Latvijai tās simtajā jubilejā uzrakstīt jaunu grāmatu par maizi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti