Grausts Lomonosova ielā 5 ir viens no vairākiem simtiem līdzīgu īpašumu Rīgas centrā. Šis pieder uzņēmumam «ZPZ». Nodrupusī sešstāvu nama fasāde daļēji apvilkta ar zaļu tīklu, bet uzraksts pie ieejas vēsta, ka virs durvīm krīt apmetums.
Kā liecina Rīgas domes lēmumu arhīva ziņas, jau pirms trim gadiem domnieki lika īpašniekam namu sakārtot. Ja to neizdara trīs mēnešu laikā, māja bija jānojauc par pašvaldības naudu. Tikai šovasar Rīgas Austrumu izpilddirekcija firmai «ZPZ» par graustu piesprieda 500 eiro sodu. Taču Rīgas Administratīvā komisija sodu atcēla, argumentējot, ka dome apņēmusies pati šo ēku nojaukt.
«Komisija pēkšņi nolēma – jūs, pieņemot domes lēmumu, izdomājāt, ka paši to izdarīsiet. Manuprāt, sabiedrības interesēs ir, ka, netērējot budžeta līdzekļus, pats īpašnieks par saviem līdzekļiem sakārto,» skaidro Rīgas pašvaldības izpilddirektors Juris Radzevičs.
Šis ir viens no gadījumiem, kas atklājis, ka Rīgas Administratīvā komisija strādā pretēji sabiedrības un pašvaldības interesēm. Domes drošības komiteja maija vidū uzdeva izpilddirektoram Radzevičam izvērtēt sodu komisijas darbu.
Pārbaudē atklājies, ka Administratīvā komisija prettiesiski izbeigusi vairāk nekā 300 līdzīgu pārkāpumu lietvedību. Lielākoties par reklāmas noteikumu neievērošanu.
Papildus tam komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Vecvanags vienpersoniski nolēmis tiesu izpildītājiem lūgt apturēt sodu piedziņu vēl 485 lietās. Pamatojums – Rīgas dome pieņēmusi jaunus saistošos noteikumus, bet vecie zaudējuši spēku.
Vecvanags savu vainu noliedz: «Ir, protams, atbildība, jo nekļūdās tikai tas, kas neko nedara. Bet kaut kādus likumpārkāpumus savā, komisijas darbā [nesaskatu]. Es nevaru runāt par sevi vienpersonīgi, jo nevienu lēmumu neesmu vienpersoniski pieņēmis un nemaz nevaru to izdarīt.» Pēc viņa teiktā, komisijā no astoņiem pārstāvjiem sešiem ir augstākā juridiskā izglītība, un viņi vienojušies, ka jaunu saistošo noteikumu spēkā stāšanās nozīmē – pēc vecajiem sāktās pārkāpumu lietas izbeidzamas.
Izpilddirektors Radzevičs gan uzsver – lēmumi apturēt sodu piedziņu bijuši vienpersoniski. Runa ir par gandrīz simts tūkstošiem eiro. Tas viss liek runāt arī par korupcijas riskiem. «Riska moments par to, ka, pieņemot tādus lēmumus, pastāv, lai gan diez vai visi 485 [sodītie] devās korumpēties. Bet kopumā situācija un sistēma nav īsti pareiza un veselīga no [korupcijas] risku viedokļa. Tādēļ arī ir jautājums par vienpersoniskumu, mums jāizslēdz varbūtība, ka tādus lēmumus var pieņemt vienpersoniski,» skaidro Radzevičs.
Līdz janvāra vidum Radzevičs apņēmies izstrādāt plānu, kā Administratīvo komisiju reorganizēt, uzlabojot tās darba pārraudzību. Viņš domā likvidēt apakškomisijas izpilddirekcijās, atbrīvojot sešus tās darbiniekus.
Pēc izpilddirektora teiktā, amats būs jāzaudē arī Vecvanagam. Pie likumsargiem, lai meklētu kriminālatbildību, gan pašvaldība nevērsīsies.
Piebilstams, ka Radzevičs un Administratīvās komisijas vadītājs ir vienas partijas – «Gods kalpot Rīgai» – biedri. Vecvanags sodu komisiju vada kopš pērnā gada pašvaldību vēlēšanām, par darbu «uz rokas» saņemot vairāk nekā 1200 eiro. Iepriekšējā domes sasaukumā četrus gadus viņš bija komisijas vadītāja vietnieks.
