Zviedru mežsaimnieks: Nav adekvāti visiem lauku zemes pircējiem prasīt latviešu valodas prasmi

Nav adekvāti latviešu valodas prasmi prasīt visiem juridiskās personas akcionāriem, kas grib Latvijā pirkt lauksaimniecībā izmantojamo zemi. To Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" sacīja mežsaimniecības uzņēmuma "Bergvik Skog" izpilddirektors Larss Džordžs Hedlunds, kurš iepriekš vēstulē Valsts prezidentam lūdza neizsludināt likuma grozījumus ar attiecīgo prasību.

Vērtējot Saeimā marta beigās pieņemtos likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" grozījumus, kurus Valsts prezidents Raimonds Vējonis pretrunu dēļ ir nodevis otrreizējai caurlūkošanai, mežsaimniecības uzņēmuma "Bergvik Skog" izpilddirektors sacīja: ja grib veiksmīgi strādāt Latvijā, tad latviešu valoda ir jāzina.

Hedlunds, kurš, pēc paša teiktā, Latvijā ir pavadījis pusi sava mūža, latviešu valodu ir iemācījies. "Jau 24 gadus strādāju Latvijā un pašlaik strādāju Zviedrijā," teica uzņēmuma pārstāvis.

"Par valodu, man šķiet, ka tas tomēr ir loģiski. Ja gribi veiksmīgi strādāt Latvijā, tad latviešu valoda ir jāzina. (..) Neviena firma ar nopietniem plāniem nesūta cilvēkus strādāt uz Latviju, ja viņš nespēj komunicēt ar apkārtējiem. Tad vajag pieņemt darbā, protams, Latvijas speciālistus.

Tas, kas nepatīk, ka ar šo redakciju prasīja arī, lai [juridiskas personas] akcionārs prot latviešu valodu. Tas, man šķiet, ir ļoti neadekvāti un ļoti grūti arī [īstenojams],"

teica Zviedrijas uzņēmuma izpilddirektors, piebilstot, ka iepriekšējā prasība par lauksaimniecības izglītību zemes pircējiem gan šķitusi loģiska.

Pēc viņa teiktā, 90% no lauku īpašuma veido mežsaimniecības un lauksaimniecības zeme. Uzņēmums "Bergvik Skog" uzpērk pamatā mežsaimniecības zemi, bet, ja tai blakus ir arī lauksaimniecības zeme, tad tiek iegādāta arī tā. Tā tiek iznomāta vai pārdota tālāk, lai "samazinātu cenas sadrumstalošanu un nodrošinātu [zemes ] efektīvu izmantošanu."

Jau ziņots, ka Saeima marta beigās atbalstīja likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" grozījumus, kas paredz ieviest prasību, ka lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircējiem būs jāzina Latvijas valsts valoda zemajā A līmeņa 1. pakāpē. Tāpat izmaiņas paredz neļaut ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā un citas prasības. Šīs normas neattiecas uz meža zemi.

Valsts prezidents gan likuma grozījumus, kas paredz izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumos fiziskām un juridiskām personām, nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Vējonis norādīja, ka pieņemtais regulējums ir nepilnīgs, jo likumā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī ir pretrunā ar citiem likumiem. Tādēļ esot pamats apšaubīt likuma efektīvas piemērošanas iespējas.

Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka (Zaļo un zemnieku savienība) intervijā Latvijas Radio atzina, ka atsevišķas likumā ietvertās normas ir "brāķis".

Līdaka atzīmēja ka potenciālajiem lauksaimniecības zemes pircējiem tiek prasīta latviešu valodas prasme zemajā A līmeņa 1. pakāpē. Taču ar šādām valodas zināšanām nav iespējams izpildīt citu likumā ietverto prasību - latviešu valodā prezentēt savu redzējumu par iegādājamās zemes izmantošanu. Tam ir vajadzīgas daudz labākas latviešu valodas zināšanas.

Tāpat prasība potenciālajiem lauksaimniecības zemes pircējiem prezentēt savu redzējumu par zemes izmantošanu iebalsota fiziskajām, bet ne juridiskajām personām. "Tas nebija tāpēc, ka tā bija paredzējusi Tautsaimniecības komisija, bet vienkārši balsojums Saeimas sēdē bija ļoti, ļoti blīvs pēc rezultāta," skaidroja deputāts.

Saeima ceturtdien, 6.aprīlī, pieņēma otrreizējai skatīšanai Valsts prezidenta Vējoņa "atmestos" grozījumus par jaunajām prasībām lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircējiem.

2 komentāri
Infai
A1 līmenis nozīmē pateikt - man sauc Jānis. Tur it māja. Saule spīd. Nekas grūts tas pilnīgi noteikti nav. Jāprot apmēram simt vārdi.
godīgi
godīgi sakot šī jau nu ir ļoti savāda prasība. Kāds sakars labai saimniekošanai uz zemas ar valodas prasmi? Noteikumiem būtu jābūt ļoti vienkāršiem - zemei jābūt visai un noteikti apstrādātai un tai ir jāražo produkcija, rudenī nopļaujama, lai kūla nedeg. Ar to pilnīgi pietiktu. Ko dod latviešu valoda, ja lauki atmatā un mūžīgās gaudas par kompensācijām un subsīdijām
Pievienot komentāru
Jaunākie

Populārākie
Interesanti