Žurnāla rīcībā nonācis Elektroenerģijas ražošanas no atjaunojamiem energoresursiem likuma projekts un tā prezentācija. Jaunais likumprojekts vērsts uz vietējo elektroenerģijas ražošanas jaudu vērienīgu pieaugumu —
līdz 2030.gadam nodrošināt papildus divas teravatstundas no vietējiem atjaunojamiem resursiem.
Atbilstoši jaunākajam “Sadales tīkla” pārskata ziņojumam par 2016.gadu Latvija šobrīd patērē 7,26 teravatstundas elektrības, šis apjoms līdz 2027.gadam pieaugs par 0,68 teravatstundām.
Paredzētās papildu jaudas gan krietni pārsniedzot nākotnē prognozēto pieprasījuma pieaugumu. To nevar sasniegt vienkārši tirgus mehānismu darbības rezultātā, tāpēc
likumprojektā paredzētas subsīdijas, kuras, tāpat kā obligātā iepirkuma komponente (OIK), tiktu iestrādātas elektrības tarifā, norāda žurnāls.
Tām noteikts maksimālais apmērs — 35 eiro par megavatstundu (MWh jeb tūkstotis kilovatstundu).
Iepriekš – 2012.gadā – valdība noteica moratoriju jaunām OIK licencēm. Rezultātā piemaksa virs tirgus cenas elektrības ražotājiem, kas pērn sasniedza 237 miljonus eiro, OIK reformas gaitā pēc 2020.gada sāks samazināties.
Savukārt jaunais likumprojekts paredz, ka 2030.gadā izmaksājamais atbalsts virs tirgus cenas varētu sasniegt 45 miljonus eiro.
Likumprojekta izstrādātāji noliedz, ka tiktu plānots “OIK 2”. Saskaņā ar izstrādātāju aprēķiniem likumprojektā paredzētais atbalsts elektrības cenu paaugstinātu tikai par dažiem procentiem.
35 eiro noteikti kā griesti — uz atbalstu pretendējošie piedalītos izsolē, un maksājumus saņemtu tas, kurš pieprasa mazāko atbalsta līmeni. Likumprojektā iekļauts atbalsts “aktīvajam patērētājam” — mājsaimniecībai vai mazam uzņēmumam, kas uzstāda, piemēram, saules baterijas, lai pats sevi apgādātu ar elektrību, bet lieko strāvu pārdod kopējai elektrosistēmai.
Komentējot jaunā likumprojekta izstrādi, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” pauda pārsteigumu, ka šajā procesā nav iesaistītas nozaru lielās organizācijas.
