Lai gan valdība nekādus konkrētus lēmumus saistībā ar informatīvo ziņojumu šobrīd nepieņēma, var nojaust, ka ražotāju mudināta, tā varētu apsvērt iespēju palielināt atbalstu tieši lielajiem pārtikas ražotājiem.
Pieejamo atbalstu Krievijas embargo seku novēršanā šobrīd visveiksmīgāk ir pārvarējuši piena pārstrādes uzņēmumi, kuriem, iespējams, nākotnē var tikt arī apjomīgāks valsts atbalsts – tā var secināt no ZM otrdien iesniegtā informatīvā ziņojuma, kurā atzīts, ka valsts atbalsta pasākumi nepieciešami tieši lielu un eksportspējīgu pārtikas nozares uzņēmumu eksporta veicināšanas pasākumiem.
Ministrija savu viedokli lielā mērā balsta uz uzņēmuma „Food Union” jau gūtajiem panākumiem Ķīnas tirgū.
Iecere par to, ka valsts atbalsts būtu jānovirza tieši lielākajiem ražotājiem, ir guvusi atbalstu arī pārtikas ražotāju organizācijās.
Latvijas Piensaimnieku centrālā savienības vadītājs Jānis Šolks pievērš uzmanību – ir jārēķinās, ka liela daļa no uzņēmumiem, ar kuriem nākas konkurēt Latvijas ražotājiem, ir lieli uzņēmumi.
„Mums ir jākonkurē ar uzņēmumiem pasaules tirgū, kuri ir ievērojami lielāki. (..) Mēs esam labi ja vidēja uzņēmuma lielumā ar tiem, ar kuriem mums ir jākonkurē,” saka Šolks. Viņš uzsver, ka lielie uzņēmumi šobrīd atbilstoši valsts politikai pat nedrīkst saņemt nekādu atbalstu.
Savukārt Pārtikas ražotāju federācijas vadītāja Ināra Šure pievērš uzmanību, ka atbalsta pasākumi tieši lielajiem piena pārstrādātājiem šobrīd ir īpaši svarīgi tāpēc, ka analoģiski atbalsta pasākumi jau uzsākti Lietuvā.
„Lietuvas valdība šobrīd ir izveidojusi atbalsta programmu lielajiem pārtikas ražotājiem Lietuvā. Tas jau ir nopietni. (..) Tāpēc ir svarīgi saprast, ka lielie uzņēmumi, kas šobrīd nesaņem nekādu atbalstu, izņemot mācību atbalstu no Eiropas Savienības; ir jāsaņem tāds atbalsts kā Lietuvas uzņēmumiem, jo tie [lielie] nosaka Latvijas pārtikas eksporta tirgu,” akcentēja Šure.
Laikā no 2015.gada janvāra līdz 2016.gada jūnijam piena produktu eksports sākts uz 20 jauniem tirgiem par kopumā 3,7 miljoniem eiro, kas ir 1,6% no kopējās eksportētās piena produktu vērtības, bet eksportēt piena produktus ražotājiem ir izdevies 16 jaunajos tirgos.
Tiesa, ministrijas ieceres var raisīt neviennozīmīgu reakciju, teiksim, lauksaimnieku un mazo ražotāju vidū, jo, piemēram, vēl nesen piena ražotājiem piešķirts atbalsts gandrīz desmit miljonu eiro apjomā, lai mudinātu tos ierobežot piena ražošanu.
