Jau pirms Krievijas tirgus aizvēršanas Latvijas zivrūpnieki esot sākuši strādāt pie jauniem noieta tirgiem. Pašlaik kopumā šīs nozares produkcija tiek eksportēta uz 60 valstīm. “Protams, nevar runāt par tādiem apjomiem, kādi gāja uz Krieviju. Šie apjomi ir krietni mazāki,” piebilda Šmits.
“Pašlaik mums ir apmēram 50% no tā apjoma, kas bija kādreiz, kad gāja normāli. Latvijā normālos laikos nozare saražoja miljons produktu vienību dienā jeb 360 miljonus bundžiņu gadā. Tad tagad tas ir krities uz pusi,” pastāstīja Šmits.
Viņš skaidroja, ka rietumvalstu tirgos ir būtiski strādāt ar preču zīmēm. Šmits uzskata, ka Latvijas ražotāju iespēja ir tirgotāju preču zīmes. “Piemēram, Latvijā iet zem “Rimi” preču zīmes ar savu produktu. Runājot par eksportu, tā ir mūsu iespēja."
Šī iespēja jau tiekot izmantota, un tagad būtiski kāpināt tirgotās produkcijas apjomus.
Ziņots, ka Latvijas zivju produkcijas ražotāji Krievijas tirgu zaudēja 2015.gada jūnijā. Toreiz Krievija uzsvēra, ka lēmums nav saistīts ar savstarpējām rietumvalstu un Maskavas sankcijām, kas sākās pēc Krimas aneksijas, un ka produkcijas ievešana Krievijā aizliegta tikai tās kvalitātes dēļ.
Vēlāk pēc vairākkārtējām abu pušu pārrunām tika pieļauts, ka Latvijas zvejas produktus uz Krieviju varētu eksportēt pēc atkārtotām pārbaudēm. "Rosseļhoznadzor" inspektori pērn jūlijā pārbaudīja Latvijas zivju produkcijas ražotājus, taču pēc viesošanās reizē bija mazrunīgi par iespējamo lēmumu.
Taču vēlāk kļuva zināms, ka “Rosseļhoznadzor” atlika lēmumu par Baltijas šprotu importa atjaunošanu.