Dienas notikumu apskats

ES migrācijas ierobežošanā sadarbosies ar Mali

Dienas notikumu apskats

Serbijai nevedas sarunas par iestāšanos ES – premjers pārtraucis vizīti Briselē

Novembrī papildus apstiprināti ES fondu projekti par 52,7 miljoniem eiro

Ziņojums: Latvijā buksē lielie Eiropas Savienības fondu projekti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Progress Eiropas Savienības (ES) fondu projektu ieviešanā ir dinamisks – tā liecina jaunākais Finanšu ministrijas sagatavotais pārskats, kurā norādīts, ka novembrī vien apstiprināti projekti par vairāk nekā 50 miljoniem eiro. Vienlaikus valdība tomēr atzīst – joprojām lēmumi nav pieņemti par vairākiem kritiski nozīmīgiem projektiem. 

Finanšu ministrijas (FM) ziņojums liecina, ka kopumā no Latvijai atvēlētajiem ES struktūrfondu līdzekļiem Latvijas ekonomikā šogad desmit mēnešos ir nonākuši 166,2 miljoni eiro, kas ir aptuveni 78% no plānotā apjoma.

Attiecīgi plāna neizpilde ES fondu līdzekļu apgūšanā šobrīd veido aptuveni 40 miljonus eiro.

Tiesa, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) valdības sēdē otrdien, 13.decembrī, norādīja, ka kopumā fondu apgūšana norit dinamiski. "Jāsaka, ka progress kopš iepriekšējās reizes ir bijis gana labs."

Vienlaikus gan finanšu ministre atzīst, ka nekāds vērā ņemams progress nav sasniegts atsevišķos nozīmīgākajos projektos. Tostarp arī dzelzceļa elektrifikācijas projektā, kurš ar kopējo Eiropas finansējumu apjomu gandrīz pusmiljarda eiro apjomā ir arī viens no lielākajiem projektiem.

"Vēl tie lielie jautājumi, kas šogad vai nākamā gada sākumā būtu jāizlemj, ir dzelzceļa elektrifikācijas projekts. Tad mēs gaidām nākamā gada sākumā, visticamāk, Satiksmes ministrijas ziņojumu valdībā. Un veselības infrastruktūras finansējuma sadalījums, kur savukārt ir plānots Ministra kabineta noteikumus uz valdības sēdi virzīt vēl šogad 20.decembra sēdē," teica Reizniece-Ozola.

Lai gan šobrīd atbildīgo institūciju sasniegtais liecina, ka no nākamā gada Latvijas ekonomikā ES fondu līdzekļi tiešām sāks ieplūst krietni straujāk,  aizvien vairāk ekonomistu un politiķu brīdina par to, ka situācija, kas ir izveidojusies saistībā ar struktūrfondiem, norāda uz nopietnākām problēmām Latvijas ekonomikā.

Esam kļuvuši pat pārāk atkarīgi no ES fondiem, norāda Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Krišjānis Kariņš ("Vienotība").

"Ja mēs paskatāmies, pēdējā pusgada rādītāji rāda, ka investīcijas, tajā skaitā ārvalstu un iekšzemes investīcijas, ļoti kritušās," teica Kariņš, norādot: "Tas ir kā trauksmes zvans - kāpēc mums nenāk šīs investīcijas."

Līdz šim visgausāk Eiropas fondu apgūšanas plāni īstenojušies projektos, kuri ir saistīti ar e-pārvaldi, informācijas un telekomunikāciju tehnoloģijām, kā arī projektos, kas saistīti ar pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju – tātad nozarēs, kurām, pēc daudzu ekspertu domām, būs izšķirīgi svarīga nozīme Latvijas ekonomikas nākotnes attīstībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti