Zemnieku saeima: Laukos viesstrādnieku piesaiste - neizbēgama

Latvijas laukos ārvalstu darbaspēka piesaiste šogad ir neizbēgama, prognozē biedrība "Zemnieku saeima". Valstis, no kurām piesaistīs darbaspēku, varētu būt tuvākās kaimiņvalstis - Ukraina un Baltkrievija.

Jau šobrīd lauksaimnieki piesaista sezonas strādniekus no citām valstīm, bet process ir sarežģīts. Tikmēr Pašvaldību savienības ieskatā jāveicina sociālā uzņēmējdarbība, lai vietējiem bezdarbniekiem lauku teritorijā ir darbs visu gadu.  

Zemnieku saeimas pārstāve, dārzeņu kooperatīva vadītāja Edīte Strazdiņa apliecina, ka lauksaimniekiem darbaspēka trūkums ir liela problēma, īpaši sezonālos darbos, kas saistīti ar ražas novākšanu. Turklāt līdz ar laika apstākļu izmaiņām jeb ilgstošām lietavām rudeņos aktuālāks kļūst tieši roku darbs, jo ar tehniku nereti nav vairs iespējams tikt uz laukiem ražas laikā.

“Reālā situācija rāda, ka darbaspēka trūkums ir ļoti aktuāls. Ja noteikumi būtu vieglāki un ārzemju darbaspēka piesaiste nebūtu jākārto piecus mēnešus iepriekš, tad zemnieki to sen būtu izdarījuši, un arī 30% šī gada ražas nebūtu tad palikuši uz lauka,” saka Strazdiņa.

“Ir skaidrs, ka nevaram paredzēt laika apstākļus trīs mēnešus uz priekšu, un paredzēt, ka tehnika uz lauka nevarēs strādāt un jāmeklē papildu darbaspēks, kas Latvijā nemaz nav atrodams,” skaidro Strazdiņa.

“Ja normatīvi atļautu šos sezonas strādniekus piesaistīt un nokārtot dokumentus 10 līdz 15 dienu laikā, tas būtu risinājums,” uzskata Strazdiņa.

Darbaspēka trūkums ir ne vien dārzeņu sektorā, bet arī ogu audzētavās, lopbarības un siena savākšanā un citos darbos. Jau šobrīd atsevišķās saimniecībās tiek piesaistīti viesstrādnieki vairākus gadus.

Ārzemju darbaspēks, kam simpātisks sezonālais darbs Latvijā, ir no Ukrainas, Baltkrievijas un pat Uzbekistānas, stāsta Strazdiņa.

“Ir tā starpība, ka tie cilvēki, kas palikuši Latvijā, bieži ir profesionāli bezdarbnieki, proti, viņi vienu dienu atnāk uz saimniecību vai nostrādā dažas dienas, lai pēc tam varētu atkal reģistrēties bezdarbniekos un neko nedarīt. Savukārt ļaudis no tām valstīm, kas patiešām grib nopelnīt un strādāt, arī ierodas saimniecībā un strādā. Tas nozīmē, ka tomēr viesstrādnieki ir risinājums, lai mums būtu arī kvalitatīvs darbaspēks,” pauž Strazdiņa.

Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe vērtē, ka valstī vairāk jāanalizē nodarbinātības problēmas katrā teritorijā un jāattīsta sociālā uzņēmējdarbība

“Sociālās uzņēmējdarbības pamatā ir nodarbināt tos, kas ir darbspējīgi. Apmācīt šos cilvēkus tādās jomās, kur nepieciešami darbinieki, kā arī veidot darba vidi tā, lai viņš varētu progresēt līdz augstāk kvalificētiem darbiem un turpat teritorijā palikt dzīvot,” skaidro Sproģe.

“Manuprāt, jāļauj arī pašvaldībām veidot šos sociālos uzņēmumus, ja teritorijā nav nevienas nevalstiskās organizācijas, kas to var izdarīt. Tad būs arī tie sezonas strādnieki, jo viņi būs uz vietas un visu gadu būs darbs,” saka Sproģe.

Savukārt Latvijas Bankas vadošais ekonomists Uldis Rutkaste apstiprina, ka virkne ekonomisko rādītāju uzrāda darbaspēka problēmu saasinājumu tautsaimniecībā kopumā. Taču Rutkastes ieskatā nebūtu pareizi izvēlēties tikai vieglāko ceļu, proti, darbaspēka ievešanu no ārvalstīm.

Viņš norāda, ka nebūtu pareizi ignorēt to, ka bezdarba līmenis joprojām ir aptuveni 8%, bet, ja pieskaita tos, kas zaudējuši cerības atrast darbu, bet būtu gatavi strādāt, tie būtu 16% no darba spējīgajiem iedzīvotājiem.

Tā ir liela darbaspēka rezerve, un būtu vērts padomāt, kā šo darbaspēka rezervi var aktivizēt un iesaistīt darba tirgū, saka Rutkaste.

Patlaban vairākas ministrijas, lauksaimnieku organizācijas, kā arī pārtikas ražotāji un darba devēji strādājot pie priekšlikumiem par iespējamiem grozījumiem normatīvos, lai atvieglotu ārzemju darba spēka piesaisti vai kā citādi risinātu darba roku trūkumu Latvijas uzņēmumos un saimniecībās.

5 komentāri
F. M. Luder
Manuprāt, pie tā, ka zemnieki grib kalpus nevis darbiniekus, vainojama pašu zemnieku mantkārība, neizglītotība un nespēja domāt ilgtermiņā.
Anonīms lietotājs 20504
Protams ka ievest melnos būs lētāk, nekā attīstīt tehnaloģijas un ražošanu ar vietējo inženieru palīdzību...
Valdis Bērziņš
Ir muļķīgi prasīt, lai privātais sektors nodrošinātu katra hroniskā slaista iegribām atbilstošu darbu un atalgojumu. Pasaules prakse parāda, ka darbaspēka migrācija ir neizbēgama realitāte un efektīvāks risinājums par tukšiem pseidopatriotiskiem saukļiem. To pierāda īri ASV, latvieši Īrijā un baltkrievi Latvijā.
Anonīms lietotājs 20500
Nodrošiniet darbu un normālu oficiālu algu visu gadu un darbaspēka netrūks, ja to nespējat, tad darbus veiciet paši. Besī tie ņaudētāji un lētā darbaspēka meklētāji.Desu arī darbinieks grib uzlikt uz maizes, bambāļnieku un patriotisma laiki sen beigušies.
Kremilek Rukis
Nuja, ja kooperēties ne-par-ko negrib, tad neliela izmēra saimnieciba citādi nevar. Jācer, ka valsts noturēsies pret šo lētā darbaspēka lobiju, citādi algas sektorā necelsies un arī kooperācija turpinās buksēt. Varēsim atkal braukt uz Poliju un sūkstīties, cik tur kooperācija tālu tikusi.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti