Zemnieks: Lauku pupas lopbarībā palielina izslaukumu un ir ekonomiski izdevīgas

Pērn rudenī Alojas novada z/s “Apsītes” īpašnieks Dainis Kreišmanis iesaistījās Latvijas Lauku konsultāciju centra projektā, lai pētītu lopbarības pupu lietderību slaucamo govju ēdināšanā, kā arī analizētu to ietekmi uz piena pašizmaksu, salīdzinot ar importētajiem proteīna barības līdzekļiem.

Pēc vairāku mēnešu eksperimenta secināts - lauku pupu iekļaušana lopbarībā palielina izslaukumu un pašražotā barība ir arī ekonomiski izdevīgāka.

Jau vairākus gadus Kreišmanis lopbarību audzē un ražo pats. 62 slaucamo govju ganāmpulka ēdienkartē ne tikai siens, skābbarība un graudi, bet arī lopbarības pupas, kas sajauktas ar rapša spraukumiem. Tās saimnieks audzē 62 hektāru platībā, no viena hektāra iegūstot vidēji trīs tonnas. Pupas ir ļoti vērtīgs proteīna un cietes avots, turklāt tajās esošā ciete izmantojas lēnāk nekā no labības graudiem.

Tālab, palielinot pupu īpatsvaru lopbarībā, var samazināt graudu daudzumu.

Saimnieks atzīst, ka pupas ir daudz lētākas nekā soja, ko lopbarībā viņš izmantoja agrāk, tāpēc šobrīd ieguvums ne vien finansiāls, bet tas jūtams arī kopējā piena apjomā.

“Tā kā govis ienāca iekšā rudenī no ganību perioda uz ziemas barošanu, kāpinājām ražību par vairāk nekā 600 litriem. Nu, rezultāti tiešām ir veiksmīgi. Krietni pāri pa 9000 izslaukums no govs iznāk [gadā]. Tas ir praktiski tikai ar pašražotu lopbarību plus pirktais rapsis," pauž Kreišmanis.

Izmantojot 97% no saimniecībā pašaudzētās un saražotās barības, saimnieks ievērojami samazinājis piena pašizmaksu. Arī speciālisti, analizējot projektā iegūtos datus, secina, ka pupas ir ekonomiski efektīva pašražotā proteīna lietošana govju ēdināšanā un būtiski uzlabo produktivitāti.

“Pamatbarība jeb rupjā barība ne vienmēr nodrošina šo proteīna vajadzību slaucamām govīm, un vienmēr jādomā, ko piepirkt klāt. Šīs komerciālās barības ir pietiekoši dārgas, jo proteīna barība ir vispār dārgākā barība pasaulē. Salīdzinot vairākas barības devas,  ar lopbarības pupām sanāca vislētākā," norāda Latvijas Lauku konsultāciju centra konsultāciju biroja konsultante lopkopībā Aija Galeja.

Zemnieku saimniecībā “Apsītes” norāda, ka lopbarības ražošanas uzsākšana gan prasa savas investīcijas, jo nepieciešams ne vien labs kombains, ar kuru pupas novākt, bet arī jaudīgas dzirnavas, jo pēc kaltēšanas pupas ir ļoti cietas. Taču, kā secina saimnieks - ilgtermiņā tas pavisam noteikti atmaksājas.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti