Obligātā iepirkuma komponente (OIK)
Obligātais iepirkums ir valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem.
Valsts iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, maksājot garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas.
Savukārt šīs izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.
OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. No 2018.gada OIK sistēma mainīta – iepriekš elektrības patērētāju maksājums piesaistīts patērētajai enerģijai kā konkrēts tarifs par katru patērēto kilovatstundu. No šī gada OIK maksā gan kā fiksēto tarifu par katru patērēto kilovatstundu - un šis maksājums samazinājies -, gan kā “jaudas OIK par ampēriem”, kas ir fiksētais tarifs par pieslēguma jaudu. Jo pieslēguma jauda lielāka, jo lielāks fiksētais maksājums.
Par to gan gala lēmums būs jāpieņem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai.
Tikmēr „Latvenergo” virspeļņu „Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aicina novirzīt OIK samazināšanai par ampēriem.
“Šeit mēs ar ministru vienojāmies par to, ka pastāv iespēja, un arī vakar jau tas ir izskanējis valdībā, ka šo „Latvenergo” virspeļņu var novirzīt tieši šai OIK par ampēriem dzēšanai, kas arī bija viens no mūsu izvirzītajiem nosacījumiem, ka mēs vairs nevēlamies rēķinos redzēt šo sadaļu OIK par ampēriem, jo mēs par ampēriem jau vienu maksājumu veicam, kas ir par ievadstrāvu. Līdz ar to, ja šie punkti realizējas un izpildās jau normatīvo aktu regulējumos, kas tiek apstiprināti vai nu Ministru kabinetā, vai Saeimā, tad mūsu nosacījumi ir pilnībā izpildīti,” sacīja Lazdiņš.
Ašeradens kongresā teica, ka patlaban Ekonomikas ministrija (EM) meklē risinājumus OIK sloga samazināšanai, atzīstot, ka OIK slogu daļēji joprojām sedz uzņēmēji no saviem līdzekļiem. Tāpēc "Latvenergo" papildu peļņu 78,9 miljonu eiro apmērā plānots novirzīt tieši uzņēmēju OIK izmaksu segšanai.
Ašeradens skaidroja, ka OIK diferenciācija bija nepieciešama, lai atbalstītu rūpniecību, kas attīstās divreiz straujāk nekā valsts ekonomika kopumā. "Elektrības cenu veidošanās modelis rūpniecību nostādīja nekonkurētspējīgā līmenī, kas bija jānovērš. Rūpniecība dinamiski attīstās reģionos ārpus Rīgas, tie nav tikai reģionālie attīstības centri, bet pilsētas, piemēram, Saldus, Gulbene un Smiltene," sacīja ekonomikas ministrs, uzsverot rūpniecības nozīmi nodarbinātībā un iedzīvotāju skaita stabilizēšanā reģionos. Patlaban rūpniecības nozarei tiekot piedāvāts efektīvs pieslēgums, no kā lielākie ieguvēji ir kokapstrāde un pārtikas rūpniecība.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Jānis Dzenis teica, ka OIK būtu jālikvidē, uz ko lauksaimnieki joprojām pastāv.
"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš piekrita, ka OIK būtu jālikvidē.
“Katru dienu uzņēmēji ir spiesti maksāt 50 – 60 - 80 eiro par šo komponenti. Gaidām, kad varēs samazināt jaudas. Ja marta mēnesī nekas netiks atrisināts, prasīsim no valdības kompensēt šo nepamatoto maksājumu,” sacīja Lazdiņš.
Pēc Lazdiņa teiktā, diskusija par šiem jautājumiem turpināsies, un tikmēr biedrība neprasa Ašeradena demisiju, jo cer uz situācijas risinājumu. Taču, ja tas nenotiks, lauksaimnieki pieprasīs viņa demisiju.
KONTEKSTS:
"Zemnieku Saeima" februāra vidū pavēstīja, ka martā gaidāmajā kongresā elektrības cenu dēļ varētu prasīt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (“Vienotība”) demisiju. Regulējuma izmaiņas, kas ietekmēja elektroenerģijas jaudu maksājumus, par ko sašutumu pauda lauksaimnieku organizācija “Zemnieku saeima”, pieņemtas jau 2016.gada beigās. Savukārt zemniekiem būtiskā iespēja uz laiku samazināt nepieciešamās jaudas bija tikai "Sadales tīklu" noteiktais pagaidu risinājums.
Pēc tam Ekonomikas ministrija nāca klajā ar piedāvājumu risināt problēmu, ļaujot elastīgi uz laiku samazināt elektroenerģijas pieslēguma jaudu un nepieciešamības gadījumā pie noteiktiem nosacījumiem to atjaunot.
