Pirmā Zemgales reģiona mājražotāju un amatnieku kontaktbirža notika 2010. gadā. Tolaik par mājražotājiem galvenokārt kļuva tie, kuri krīzes laikā bija palikuši bez darba, bet nevēlējās pamest Latviju. Tagad situācija mainījusies. “Man ir maģistra grāds Inženierekonomikas fakultātē, bet mājražošanai pievērsos, jo kādu brīdi es biju mājās, auklēju bērnus. Kad pienāca tas izšķiršanās brīdis, atgriezties darbā, es sapratu, ka nē,” norāda mājražotāja Ilva Kavicka.
Ilva izvēlējusies gatavot našķus bērniem bez cukura no mūsu reģionā augušiem augļiem un dārzeņiem, un pašreiz viņa ir tikai soļa attālumā no sava uzņēmuma atvēršanas. Vēl tuvāk savam uzņēmumam ir ķekavietis Māris Logins, kurš no autoatslēdznieka kļuvis par dabīgu sīrupu un sukāžu ražotāju.
“Mēs lēnām izvērtējam un cenšamies palielināt ražošanas apjomu, bet gala vīzija ir eksports. Ir nopietni jāstrādā, jāiet visādos tirdziņos, kopējos pasākumos, un vislabāk būtu, ja daudzi apvienotos kopā. Tādā vienā lielā kooperatīvā,” saka Māris.
Kontakbiržas organizatori teic, ka šodien var lepoties ne vien ar rekordlielo dalībnieku skaitu pasākumā. Daudziem tas bijis arī kā psiholoģisks atspēriens pāriešanai jaunā pakāpē. “Mēs priecājamies par tiem uzņēmumiem, kuri ir radušies un pirmoreiz savu veikumu parāda šeit, kontaktbiržā. Tāda ir, piemēram, karameļu darbnīca, kas šobrīd atpazīstama jau ne tikai Latvijā, SIA''Tarte'' - konditorejas studija. Un tāpat daudzi citi uzņēmēji ir sākuši šeit kā mājražotāji,” skaidro viena no rīkotājām Līga Miķelsone.
Jau otro reizi mājražotāju darbu vērtē arī žūrija, kuru uzdevums atrast to ražotāju, kurš savas produkcijas izveidē ielicis visvairāk radošuma un inovāciju.
Pirmajā kontaktbiržā piedalījušies ap 50 mājražotāji, bet šogad to skaits jau tuvojas 120.
