Zemes dienesta vadītāja skaidroja, ka saskaņā ar Kadastra likumu ik pēc diviem gadiem tiek virzīta vērtību pārskatīšana. “Šobrīd, virzot jauno vērtību bāzi, kam būtu jābūt spēkā uz 2017.-2018.gadu, tika konstatēts, ka patiešām būtiski mainās mājokļa vērtības un turpina augt lauksaimniecības zemes vērtības.
Un vērtību pieaugums ir tik būtisks, ka gan Zemes dienesta, gan valdības partijām skaidrs – bez izmaiņām nodokļu politikā nav iespējams pat virzīt šo vērtību bāzi un izmantot to kā bāzi esošajās nodokļu likmēs.”
Izmaiņas visvairāk skars mājokļus, īpaši jaunos mājokļus, kas uzbūvēti pēc 2000.gada un kuriem ir cita vērtību pamatbāze, pastāstīja Baklāne-Ansberga. Tāpat būtiski pārskatītas zonas attiecībā uz savrupmājām, un vērtību paaugstinājumi attieksies arī uz jaunajām savrupmājām. Īpaši būtiski vērtību paaugstināmus būs Rīgā un Pierīgā – līdz pat divām un četrām reizēm, bet ekskluzīvajos īpašumos pat seškārtīgs paaugstinājums.
“Šobrīd esam panākuši, ka īpašuma vērtības ir atbilstošas to tirgus vērtībām. Un tagad otrais uzdevums, kas ir kopīgi Finanšu ministrijai un pašvaldībām, protams, mums piedaloties, ir jāpanāk samērīgais, taisnīgais nodokļa maksājums, kas vienlaikus rada taisnīgu nodokļa maksājumu starp būtiski dārgāku īpašumu īpašniekiem, kas maksā vairāk nekā nekvalitatīvo īpašumu īpašnieki. Bet no otras puses - atbalstot valsts politikas, kas ir ģimeņu atbalstam, un kopumā runājot par samērīgu un saprotamu nodokļa maksājumu,” stāsta dienesta vadītāja.
Izmaiņas gan nav gaidāmas tuvākā gada vai pusotra laikā, jo koalīcija nolēmusi uz gadu atlikt vērtību apstiprināšanu. Jaunās vērtības varētu tikt apstiprinātas un stātos spēkā 2018.gadā.
