Šajās dienās Dārzkopības institūta dārzā gaisā virmo ceriņu smarža. Ar apmēram divu nedēļu novēlošanos beidzot ceriņi ir pilnbriedā. Apmēram tikpat ilgi kavējušās arī sārtvaidzes zemenes. Tuneļstādījumos pirmās ogas ienākušās tikai maija pēdējā nedēļā.
“Tagad vajadzēja būt tā, ka ir pats ražas maksimums, bet ražas maksimums tunelī ir tikai agrākajām šķirnēm, bet uz lauka odziņas ir aizmetušās pirmajām agrajām šķirnēm,” stāsta Dārzkopības institūta pētniece Ieva Kalniņa.
Zemeņu pētniece gan nosmej, ka īsā laikā esam pieraduši pie Latvijai netipiskiem pavasariem, jo vēl pavisam nesen pirmās ogas gaidījām tikai uz Jāņiem. Viss gan esot atkarīgs no šķirnes, bet bažām, ka ražas nebūs, neesot pamata.
“Vispār zemenēm patīk temperatūras svārstības. Ja pa nakti ir kādi +10, bet pa dienu 20-23 grādi, tad tās aromātiskākas un garšīgākas,” atklāj Kalniņa.
Augļi aizmetušies arī ķiršiem un ābelēm. Aizmetņu gan šogad ir mazāk nekā citus gadus, bet tas nozīmējot, ka ogas būs lielākas.
Sulīgās ķirškoku lapas gan jau apciemojušas arī laputis. “Ja laputis nav daudz, tā varbūt nav liela bēda - varam tās savākt. No otras puses, laputis apstādina dzinumu augšanu, un nebūs pārāk liels un spēcīgs pieaugums. Bet, ja laputis ir ļoti daudz, tas ietekmēs ķiršu kvalitāti,” skaidro Dārzkopības institūta vadošais pētnieks Edgars Rubauskis.
Savukārt ābeļdārzos šādos laika apstākļos gaisā lido kraupja sporas, un būtu jāveic fungicīdu smidzināšana. “Nākošā lieta, kas ir svarīga – panākt, lai vainags ir pēc iespējas izgaismotāks. Respektīvi, vējiņš lai pēc iespējas ātrāk nožāvē rasu. Jo ātrāk nožūs lapas, jo mazākas iespējas sēnēm, kas ir kraupis, attīstīties,” stāsta Rubauskis.
Vēsais laiks tik būtiski vairs nevar ietekmēt gaidāmo ražu kā pavasarī. Augļudārziem tīkamākā būtu gaisa temperatūra līdz +25 grādiem ar sabalansētu mitruma daudzumu.
