Zāļu ražotāju slepenās cenas paver ceļu manipulācijām

Kaut arī farmācijas nozarē eksistē cenu regulējums, lai tās nebūtu nesamērīgi augstas, pārliecināties par to, vai šī sistēma strādā, nemaz nav iespējams, jo ražotāju noteiktā medikamentu cena ir konfidenciāla, un tas paver iespējas manipulācijām ar cenu pat regulējuma apstākļos.  

Uzcenojuma regulējums nozīmē, ka ražotājs nosaka cenu, lieltirgotājs uzliek savu uzcenojumu, aptieka - savu, un beigās sanāk summa, par kādu medikamentus nopērkam aptiekā.

Lieltirgotāja un aptiekas uzcenojuma griestus nosaka valsts ar īpašu formulu. Piemēram, ražotājs vairumtirgotājam savas zāles pārdod par 5 eiro iepakojumā. Lieltirgotava šīs zāles drīkst uzcenot līdz 5,88, bet aptieka – līdz 7,78. Pieskaitot PVN, zāļu gala cena no ražotāja pieciem eiro izaugusi līdz 8,71 eiro.

Realitātē gan iespējama situācija, ka tieši tikpat daudz zāles aptiekā maskās arī tad, ja ražotājs tās pārdevis lētāk par pieciem eiro.  

Situāciju kontrolē tirgotājs

Vislielākās iespējas koriģēt medikamentu cenu ir vertikāli integrētās struktūrās, kur aptieku tīkls saistīts ar lieltirgotavu, un pēc būtības viens un tas spēlētājs uzcenojumu liek divreiz.  Piemēram, sākotnēji ražotājs savas zāles pārdod par deklarēto cenu, savu uzcenojumu uzliek lieltirgotava, pēc tam savu - aptieka. Jau citā iepirkumā ražotājs iedod atlaidi, bet tā vietā, lai cenu samazinājumu justu arī pircējs, visbiežāk lieltirgotava, bet dažkārt arī aptieka vai abi uzliek lielāku piecenojumu. Rezultātā pircējam zāles maksā tikpat.

Medikamentu ražotnē “Grindex” Latvijas Televīzijai atzina, ka situāciju šajā gadījumā kontrolē tirgotājs.

AS “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis atzina, ka “atlaides ir tas sāpīgākais jautājums, jo no vienas puses tas ir komercnoslēpums, jo katrs grib vairāk pārdot”.

“Līdz ar to, ja paskatītos atlaižu statistiku, tā būtu diezgan plaša. Cik lielā mērā tas nonāk līdz patērētājam kā cenu samazinājums, es negribētu būt tas viedais eksperts... Es domāju, ka situācijas ir dažādas. Es domāju, ka tas palielina ieņēmumus tiem, kas šo papildu atlaidi saņem. Ja viņiem ir iespēja samazināt cenas, viņi to dara, jo dažādās Latvijas aptiekās cenas ir dažādas,” sacīja Bundulis.

Holdingā “Repharm”, kurā ir gan lielākais aptieku tīkls – “Mēness aptiekas”, gan lielākais lieltirgotājs “Recipe Plus”, nemaz neslēpj, ka atlaides ne vienmēr pircējs jūt.

“Apmērs ir atšķirīgs. Ja raugāmies uz recepšu zālēm vai kompensējamām zālēm, tad parasti tur atlaižu tikpat kā nav, daļai no zālēm ir atlaides, un tad atkarībā no ražotāja, kurš saka, nu, mēs uz kaut kādu laika periodu gribētu savas zāles pārdot lētāk. Tad daļa šo atlaižu nonāk līdz gala patērētājam, daļa nenonāk,” atzina AS “Repharm” direktoru padomes priekšsēdētājs Dins Šmits.

Holdinga vadītājs, par to runājot, detaļās gan neielaižas. Un arī atbildīgajām valsts institūcijām nav priekšstata, cik tad bieži ir tie gadījumi, kad ražotāja atlaide līdz pircējam nenonāk.

Uzraugi neziņā

“Principā atlaidei būtu jānonāk līdz gala patērētājam, un, vai bieži tas nenotiek, mēs diemžēl no sava skatpunkta nevaram spriest,” pauda Zāļu valsts aģentūras Zāļu izplatīšanas informācijas nodaļas vietnieks Sergejs Akuličs.

Zāļu valsts aģentūra nemaz nezina, kad ražotājs vairumtirgotājam atlaidi iedevis. Ražotājs aģentūrā ir deklarējis savu standarta cenu. Bet, ja vairumtirgotājs sarunā atlaidi, piemēram, par lielāku nopirkto apjomu, par to ne vienai pusei nav jāatskaitās. Tā kā reālo sākuma cenu institūcijas nemaz patiesībā nezina, arī pieļaujamā gala cena pārrēķināta netiek. Rezultātā – tā var būt arī lielāka, nekā nosaka formula Ministru kabineta noteikumos, un Zāļu valsts aģentūrā to atzīst. 

Šāda prakse nostāda arī nevienlīdzīgā situācijā individuālās, ārpus lielajiem tīkliem esošās aptiekas bez saistītā vairumtirgotāja, jo konkurēt ar lielajiem spēlētājiem ir grūtāk. 

Vēl mazāk caurredzama ir inovatīvo un dārgo zāļu, visbiežāk valsts apmaksāto, cenu veidošanās. Uz šo problēmu norāda Farmācijas fakultātes docente un biedrības "Veselības projekti Latvijai" pārstāve Elita Poplavska.

“Ar to cenu caurskatāmību ir ļoti sarežģīti, jo inovatīvām un dārgām zālēm, piemēram, daudzām jaunām arī onkoloģiskām zālēm, cenas ir slepenas. Arī C hepatīta jaunajām zālēm šīs cenas nav zināmas. Un katra individuāla valsts vienojas ar ražotāju uz kaut kādiem nosacījumiem, vai tas ir apjoms vai kādi citi nosacījumi,” stāstīja Poplavska.

“Un katra valsts domā, ka tā ir dabūjusi visizdevīgākos nosacījumus, bet īstenība mums nav nekādu instrumentu arī pašā valstī, lai šīs zāles savstarpēji salīdzinātu,” norādīja Poplavska.

Latvija tieši ar ražotāju šajā gadā noslēgusi aptuveni 40 šādus līgumus 19 miljonu eiro apmērā. Bet, vai citas valstis maksā vai nemaksā vairāk, Latvijas iestādes tiešām nezina, atzīst Nacionālajā veselības dienestā.

“To arī nezina citas valstis. Ražotājs mums piedāvā, mēs rēķinām, un šobrīd mēs ar šiem līgumiem neiekļaujam dārgāku terapiju, nekā jau ir izmaksas sarakstā. Tā ka ražotājs vai nu dod mums atlaidi, apmaksu, vai maksājam tikai par rezultātu,” sacīja Nacionālā veselības dienesta Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktore Signe Bokta.

Nacionālajā veselības dienestā arī norāda, ka sarunas par tālāku cenu samazināšanu notiek pastāvīgi. Eiropas līmenī gan bijušas diskusijas par to, ka šī slepenība būtu jāizbeidz, taču par konfidencialitāti iestājas ražotāji, kuru ietekme ir spēcīgāka.    

5 komentāri
Anonīms lietotājs 18730
Ražotāja cena medikamentiem ir tik maza,ka to nevar atklāti pateikt....domāju uzcenojums, salīdzinot ar ražotāja cenu ir 300% un vairāk...
Anonīms lietotājs 18725
Nesaprotu, kāpēc vispār jāpārdod visādi draņķi, t.s. zāles? Ir taču zināms par daudziem medikamentiem, piem. ibumetīns, ka tie slikti atsaucas uz citiem orgāniem. Kāpēc atļauj tirgot sintētiskos vitamīnus??? Tie organismā darbojas pavisam citādi kā dabīgie. Zāles bez receptēm vispār nevajag tirgot!
Anonīms lietotājs 6871
Nevajadzētu koncentrēties TIKAI uz atlaižu nonākšanu lidz patērētājam, jo atlaides ir mazākā un neregulārākā preču daļa. Tāpat mazāk svarīgas ir bezrecepšu medikam cenas - izšķiest savu naudu par nevajadzīgām lietām neaizliegsi, var tikai mēģināt nesaprātīgos izglītot. No otras puses, arī šie piecenojumi IR JĀKONTROLĒ, jo tirgotājs šeit nav godīgs. Taču daudz svarīgāk ir spēt pasargāt saslimušos un valsts maku - regulāri kontrolēt recepšu medikamentu piecenojumus ikdienā, - tā ir pirkto medikamentu pamatmasa.
Anonīms lietotājs 6871
Es tomēr nesaprotu šo ražotāja cenu slepenošanas legalitāti tirdzniecībā! Kā var kontrolēt piecenojuma %-us, ja nav zināma pamatcena? PUBLISKI slepena inf-ja ir daudzās jomās - gan kriminālprocesos, medicīnā, valsts aizsardzībā, bet VIENMĒR IR IESTĀDES, KURAS DRĪKST šos SLEPENOS DATUS zināt, operē ar tiem, kontrolē tos (prokuratūra, SAB, ārsti, ...). Tādas iestādes IR VISĀS JOMĀS un tās nav tikai paši slepeno datu turētāji, bet arī augstākstāvošās org-jas. KĀDĒĻ NEKAS TĀDS NAV ATĻAUTS TIRDZNIECĪBĀ? KĀDĒĻ PTAC, KP, VZA, ... nespēj jeb negrib izkontrolēt patiesos piecenojumus RECEPŠU MEDIKAMENTIEM? Neviens neprasa, lai VZA publicētu medikamtu sarakstu ar ražotāju cenām, bet GODĪGU pārskatu par reālajiem piecenojumiem dažādās aptieku ķēdēs gan. Īpaši tas attiecas uz kompensējamajiem medikamentiem, jo es kā nod maksātājs gribu atbalstīt slimniekus, NEVIS PIEBĀZT TIRGOŅU KABATAS. Taču beidzot šai valstī jāapjēdz, ka NODOKĻU NAUDAS IZLIETOJUMAM IR JĀBŪT IZKONTROLĒJAMAM PĒC DEFINĪCIJAS!
Anonīms lietotājs 6871
Kas tas par ĀRPRĀTU? Vai tiešām šāda piecenojuma veidošanas formula ir likumdošanā jau kopš farmācijas neveiksmīgās uzraudzības sākuma? Vai sākotnēji nebija noteikti max 5-10% piecenojuma griesti? Pārrēķinot piemēru, redzam, ka pvn=12%, kas būtu ok, bet liel- un mazumtirgotājs kopā pieceno par 55,6%! Tas būtu pieļaujams bezrecepšu, bet ne jau recepšu zālēm! 1. Kā var pārliecināties, ka tirgotāji piemēro TIKAI maksimāli pieļaujamos uzcenojumus, ja ražotāja cena nav zināma? Varbūt uzcenojumi jau sen dubultoti? Kurš šodien vēl tic LV tirgoņu godaprātam? 2. Tirgotājs ir prasts starpnieks, kas nerada nekādu pievienoto vērtību, tādēļ tas nav jāatbalsta, bet jāiegrožo un jākontrolē, tam nav jāpelna vairāk kā 5-7%. 3. Ja lieltirgotava un aptieku ķēdes ir vienās rokās, tad maksimālais piecenojums JĀATTIECINA UZ ABIEM POSMIEM KOPĀ, nevis jāļauj katram ķēdes posmam "uzvārīties" par NEIZKONTROLĒJAMU MAKSIMUMU. 4. Aptiekām JĀLIEK iepirkt medikamenti no visiem lieltirgotājiem, ne tikai no savējā.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti