Tiesa, lauku konsultāciju centra eksperts Māris Narvils norāda, ka ievērojami postījumi ir tad, ja kailsals ir ar zemāku temperatūru. Jutīgākas pret kailsalu ir tieši dārza kultūras.
“Situācija varētu veidoties riskantāka pie negatīvām “padsmit” grādu temperatūrām varētu veidoties riskantāka, bet kailsals atnāca salīdzinoši maigi un pakāpeniski. Turklāt kailsals šoreiz vienlaicīgi arī žāvē to mitrumu. Augsne tādējādi izžūst un risks ka augu saknes varētu tikt saraustītas ir nelielāks. Iespējams lielāki riski ir Austrumlatvijā, kur ir augstāks, bet ja arī tur ir kaut neliela sniega kārtiņa, tas situāciju var uzlabot. Tāpēc šobrīd par gaidāmiem lieliem kailsala postījumiem vēl nevaram,” norāda Narvils.
Attiecībā uz ziemājiem eksperts norāda, ka nekādas kultūru saudzējošas darbības lauksaimnieki vairs īsti šobrīd nevar veikt. Taču postījumi, kurus varēs novērtēt pavasarī, būs vairāk saistīti ar ilgstošo ziemāju izslīgšanu un ieilgušais kailsals vēl pasliktina situāciju, īpaši vietās, kur iekrājies ūdens varētu sasalt uz lauka. Tikmēr dārzkopībā, lai mazinātu postījumus, ik rudeni nevajadzētu aizmirst par mulčas izmantošanu, papildina Narvils
“Šogad gan bija situācija, ka nevarēja uzlikt to mulču, jo atsevišķās vietās bija ļoti slapjš un viss grima,” stāsta Narvils. “Taču, kad parādījās jau pirmais kailsals, tad to varēja izdarīt un apakšā, tad veidojas cits siltuma režīms, kas mazinās sekas. Tikai jāatceras, ka nedrīkst mulčēt līdz pašiem koku stumbriem, sakņu kaklam jābūt brīvam, lai tas neizsustu brīdī, kad būs sniega sega,” pauž speciālists.
Latvijas lielākajā daļā šobrīd nav sniega, un vietās, kur tas ir, sniega segas vidējais biezums nepārsniedz vienu, divus centimetrus. Tuvākajās naktīs vēl sagaidāms, ka gaisa temperatūra daudzviet būs zemāka par -10 grādiem.
