Ārpus Rīgas

Saimniecība, kur tiek audzēti Latgales rikšotāji, atkopjas pēc postošā ugunsgrēka

Ārpus Rīgas

Ludzas iedzīvotāji vairs nemaksās par patērētā ūdens starpību daudzdzīvokļu mājās

Viļķenietis Krogzems: Latvija ir piemērota upeņu audzēšanai

Viļķenietis Krogzems: Latvija ir piemērota upeņu audzēšanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Latvija – bioloģiski audzēto upeņu valsts – tādu nākotnes vīziju saredz Limbažu novada Viļķenes pagasta stādaudzētavā SIA „Krogzeme”. Un kā vērtē „Krogzemes” saimnieki, tā pat vairs nav tikai vīzija, jo šobrīd pieprasījums pasaules tirgū pēc bioloģiski audzētām upenēm ir pat ļoti liels, taču, lai varētu ieiet šajā tirgū, ir jābūt arī lielam izaudzētās produkcijas apjomam. Tāpēc saimnieki komercdārzu veidošanā rosina iesaistīties arī citus lauksaimniekus.

''Krogzemes'' saimniecības upeņu laukos šī gada raža jau novākta. Kā stāsta stādaudzētavas attīstības vadītājs Andris Krogzems, tā gan nav bijusi tik liela, kā cerēts, jo savas korekcijas viesis vēsais pavasaris:

''Tās pat nebija salnas, tas bija sals, - zeme sasala pa nakti, pa dienu pat nepaspēja atkust, kad atkal jau nākamajā naktī bija 6-8 grādi mīnusā . Un tad upenes jau ziedēja, un viss ar to arī beidzās.''

Bet ar dabas kaprīzēm ir jārēķinās ikvienam lauksaimniekiem, lai arī ko viņš audzētu, un ne jau katrs pavasaris nāks ar salu. Andris Krogzems stāsta, ka par labu upeņu audzēšanai bijuši vairāki apsvērumi:

''Latvijas klimats ir ļoti piemērots upenes audzēšanai. It kā Polija audzē visvairāk, pusi no visa pasaulē izaudzētā, bet viņu klimats ir vairāk silts, tur vairāk problēmas - kukaiņi, bojājumi

un tā tālāk. Jo vairāk upene uz ziemeļiem, jo viņai vairāk ir vitamīnu, jo viņa vairāk tam ir piemērota. Nedēļu atpakaļ pabeidzām vākt, visas ogas ir aizvestas, viss pārdots, un mēs saprotam, ka mums nepietiek to ogu, ne tuvu nepietiek.''

Krogzemes stādaudzētava, saredzot perspektīvu upeņu audzēšanai, šajā jomā mudina iesaistīties arī citus audzētājus. Šobrīd jau vairāki saimnieki gan Viļķenes pagastā, gan citviet jau arī ir sastādījuši upeņu dārzus. Upeņu stādījumi sešarpus hektāru platībā tagad ir arī „Kalnlībiešu” saimniecībā. Saimnieks Gundars Kārkliņš stāsta, ka, konsultējoties ar „Krogzemes” saimniekiem, tad arī izšķīries par labu upenēm:

''Vecākiem bija zeme, kurā tikai un vienīgi auga zāle, tāpēc nu zeme ir jāizmanto, un tāpēc kaut kāds ražošanas plāns radās. Sākumā varbūt uz smiltsērkšķiem bija doma, bet painteresējoties - smiltsērkšķim cena ogai ir labāka, nekā upenēm, kas ir iestādītas, bet darbs ir vairāk, cilvēka darbs, jo tur vajag cilvēkus, kas vāc ar rokām ogas, bet upenēm var arī mehanizēti, un līdz ar to tas cilvēku resurss ir krietni mazāks. Un jūs paši zināt, kāds Latvijā ir darba spēks, it sevišķi laukos pieejams – ļoti minimāls: tie, kas ir, tie negrib strādāt, bet tie, kas grib, ir aizbraukuši, un tāpēc tā ideja radās audzēt upenes.''

„Kalnlībiešu'' saimnieks galveno perspektīvu saredz bioloģiski audzētu upeņu realizācijā:

''Mums ir bioloģiskā lauksaimniecība, ejam uz to. Sākotnēji varbūt tā ir Latvija, mūsu pašu vīna darītāji, sulu spiedēji, kam interesē bioloģiskā produkcija, protams, arī Eiropa.''

Arī Andris Krogzems stāsta, ka šobrīd pieprasījums pēc bioloģiski audzētām upenēm ir tik liels, ka nav iespējams to nodrošināt, bet, lai nodrošinātu eksporta iespējas, šos apjomus vajadzēs vēl daudz lielākus:

''Bioloģiskās produkcijas - ne tikai upenes - pieprasījums pasaulē ir diezgan strauji augošs, un piedāvājums tam netiek līdzi;

tā ir Skandināvija, tā ir Eiropa, par Āziju pat nerunājot, jo Āzijā ir mēģināts pabāzt galvu un ir saprasts, ka mums tur nav ko darīt, mēs pat nevaram iedot paraug partiju.''

Tas nozīmē - lai iegūtu lielāku produkcijas apjomu, viens nav karotājs, tāpēc arī aizvadītajā ziemā ''Krogzemes'' saimnieki lauksaimniecības zemju īpašniekiem rīkoja apmācību seminārus. Andris Krogzems vērtē - ir ieinteresētība, lai būtu vairāk audzētāju, bet jāsaprot, ka bez darba jau arī nekas nebūs:

Ja mēs paskatāmies atpakaļ, tad iepriekšējais upeņu bums jau ir bijis, tas bija “pirms gadiem piecpadsmit, bet tur nebija mērķis audzēt ogas un veidot biznesu, tur mērķis bija dabūt platībmaksājumus un atbalsta maksājumus par stādījumu ierīkošanu. Šobrīd galvenā doma ir iegūt ražu un ar to pelnīt, jo mēs nekā nezinām, kas būs pēc 2020. gada gan ar platībmaksājumiem, gan atbalsta maksājumiem, bioloģiskajiem maksājumiem. Mums savos biznesa aprēķinos platībmaksājumi ir tāds bonusiņš, ko mēs nemaz nerēķinām iekšā, viņš ir – baigi forši, nav – tik un tā viss notiek, galvenais ir oga, un bioloģiskajai ogai ir pieprasījums, teiksim tā, tā vīzija ir, ka Latvija ir bioloģisko upeņu audzēšanas zeme.''

Pamatdoma ir, ka upeņu audzētāji varētu apvienoties ražas realizācijā, bet par to, vai taps arī kooperatīvs, Andris Krogzems saka – to rādīs laiks un upeņu audzētāju ieinteresētība.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti