Īstenojot šo ieceri, nodokļu reformu faktiski ieviesīs “uz pensionāru un citu mazaizsargāto sabiedrības grupu rēķina”, jo sociālās iemaksas šībrīža apjomā neparedz citu pakalpojumu finansēšanu, norāda “Vienotība”.
Novirzot fiksēto daļu no sociālajām iemaksām veselības aprūpes finansēšanai, 2020.gadā sociālās apdrošināšanas speciālais budžets zaudētu vairāk nekā 90 miljonus eiro, paziņojumā medijiem norāda “Vienotība”.
“Turklāt jau šobrīd ir pamatotas bažas par to, vai solītais neapliekamā minimuma palielinājums un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājums mazāko algu un pensiju saņēmējiem spēs segt gaidāmās inflācijas radītās izmaksas,” pauž “Vienotība”.
Frakcija arī atgādina, ka Labklājības ministrija jau iepriekš šādu ideju kategoriski noraidījusi un lūgusi to svītrot no Nodokļu politikas pamatnostādņu projekta.
Jau ziņots, ka, lai gan iepriekš koalīcija atteicās no ieceres nodokļu reformas ietvaros novirzīt noteiktu daļu no sociālajām iemaksām veselības aprūpei un premjers šī priekšlikuma iekļaušanu reformas pamatnostādnēs nosauca par kļūdu, tagad Finanšu ministrija atkal piedāvās apsvērt šo iespēju.
Noteikt finansējuma avotu veselības jomai pieprasīja koalīcijas partija “Vienotība”, pretējā gadījumā tā nebūtu gatava atbalstīt nodokļu reformu. Valdība otrdien tomēr panāca vienošanos, ka reformu īstenos, bet veselības aprūpei meklēs naudu.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola intervijā LTV “Rīta panorāmai” atzina, ka veselības aprūpei būs jāmeklē pastāvīgs lielāka finansējuma avots un daļa no sociālajām iemaksām ir iespēja, ko ministrija atkal piedāvās apspriest.
