Vides organizācijām neizdodas apturēt ieceri veidot kailcirtes piejūras zonā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Diskusijas sabiedrībā raisījuši Zemkopības ministrijas (ZM) virzīti grozījumi koku ciršanas noteikumos, kas ļautu cirst jaunākus mežus nekā šobrīd noteikts, kā arī veidot kailcirtes piejūras zonā divu hektāru lielumā. Atbalstu grozījumu projektam izrādījuši meža nozares pārstāvji, savukārt pretinieku pusē nostājusies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kopā ar vides organizācijām, kuras uzskata, ka projektā ņemtas vērā tikai ekonomiskas intereses. 

Vides organizācijām neizdodas pārliecināt mainīt meža ciršanas noteikumu grozījumus
00:00 / 04:30
Lejuplādēt

Lai informētu sabiedrību par grozījumiem, biedrība „Zemes draugi” kopā ar citām vides organizācijām izveidojusi iniciatīvu „100 kailcirtes Latvijas simtgadei”. Tā kā līdz šim pusēm nav izdevies rast kompromisu, iniciatīvas autori veido petīciju, lai grozījumu pieņemšanu apturētu.

Aizvadītas jau divas starpinstitūciju sanāksmes, kurās ZM, meža nozares pārstāvji un vides organizācijas meklēja risinājumu, kas apmierinātu visu pušu intereses jautājumā par grozījumiem meža ciršanas noteikumos. Līdz šim sarunas nozīmīgas izmaiņas nav devušas. Viens no grozījumu pamatojumiem ir nepieciešamība atjaunot priežu mežus piejūrā, ko neesot iespējams izdarīt ar izlases cirtēm 0,2 ha platībā, kas atļautas šobrīd. Pret grozījumiem kategoriski iebilst vides organizācijas.

„Var atrast kompromisus dažādus, bet tas kompromiss nevar būt tāds, ka ne viens, ne otrs nepiekrīt. Bet tas risinājums vienalga ietu pretrunā ar bioloģisko situāciju. Redziet, dažādus cilvēkus uztrauc dažādas lietas. Ja ir kāda cilvēku grupa, kas ir ļoti aktīva un vēlas paust savu viedokli, viņi to, protams, var darīt. Tas, ka kāds taisa kādus pūliņus, tas vēl nav arguments. Ir jābūt citiem argumentiem, kas ir zinātniski pamatoti, ar faktiem pamatoti, ar novērojumiem pamatoti.

Grozījumi būs, es nevaru pateikt, kad viņi konkrēti būs, jo diskusija turpinās,” par kompromisu meklēšanu stāsta ZM meža departamenta direktors Arvīds Ozols.

Savukārt vides organizāciju pārstāvji norāda, ka tieši grozījumi nav pamatoti, jo tiem neesot vispusīga izvērtējuma, piemēram, par ietekmi uz vidi. Ministrija gan norādījusi, ka izvērtējums atrodams Meža pamatnostādnēs 2015. – 2020. gadam, taču vides eksperti skaidro, ka šie izvērtējumi nav attiecināmi uz situāciju, ja tiktu cirstas kailcirtes piejūras priežu mežos vai jaunāki koki. Viņi uzskata, ka projekts veidots tāpēc, lai padarītu ērtāku koksnes ieguvi, turklāt jaunās platībās. Savu nostāju pauž Latvijas Dabas fonda pārstāve Lelde Eņģele:

„Interese ir par to, lai piekrastes ainavā nepārtraukti būtu pietiekami daudz pieaugušu mežu gan kā dabas vērtība, gan kā meži, kur cilvēki var baudīt piekrasti, var sēņot, var ogot, var turpat ciematos dzīvot, un lai šo te ainavu un vidi neizrobotu ar rūpnieciskajām kailcirtēm, kādas tās ir visā Latvijā. Šai sanāksmē argumenti tika uzklausīti, tika padiskutēts, bet vienošanās netika panākta, un arī Zemkopības ministrija īsti nepateica, pa kādu ceļu ies tālāk. Pašlaik vispār nav nekādu kompensējošo pasākumu, nekādu papildu nosacījumu, kas būtu vērsti dabas vērtību un pieaugušo mežu saglabāšanai.”

Tikmēr „Zemes draugu” īstenotās iniciatīvas „100 kailcirtes Latvijas simtgadei” feisbuka lapā arvien vairāk cilvēku izsaka savu viedokli par grozījumiem.

Kā norāda iniciatīvas autori, šis gadījums ļauj cilvēkiem saprast, kāda ir sabiedrības pieeja Latvijas dabas resursiem, cik tālredzīgi tiek plānota to apsaimniekošana un cik liela ir iespēja šajos procesos iesaistīties. Grozījumi parāda sabiedrības interešu ignorēšanu, uzskata viena no iniciatīvas veidotājām Zane Ruģēna:

„Nepārtraukti ir tā saruna un tā tēze, ka mums jānāk pie galda kopā un jārunā, bet tomēr tā ir tāda mežsaimnieku – ekspertu saruna, kura nav tāda iekļaujoša, ja tā varētu teikt. Otrkārt, tas, ka nav veikts vides novērtējums šim noteikumu grozījumam un netiek ņemti vērā arī ļoti ilgstoši vides ekspertu gan iesūtītās vēstules, gan komentāri. Tā kā šobrīd ir tāda sajūta, ka it kā mēs tā formāli sarunājamies, tai pašā laikā nekāds tāds īsts gala rezultāts vēl nav sasniegts, un ir tāda sajūta, ka tas tiek turpināts virzīt, neņemot vērā ne mūsu pretenzijas, ne argumentus. Mēs sūtīsim ārā un aicināsim sabiedrību parakstīt mūsu izstrādāto petīciju un vērsties pie ZM, Ministru kabineta ar iebildumiem un aicinājumu šo grozījumu nepieļaut.”

Jaunnedēļ gaidāma Meža konsultatīvās padomes sanāksme, un vides organizācijas cer, ka pēc tās kaut kas vēl var mainīties. Taču, tā kā ministrija pēc vairākām tikšanās reizēm vides nozares pārstāvju galvenās pretenzijas nav ņēmusi vērā un norādījusi, ka grozījumu projektā būtiskas izmaiņas neplāno veikt, tiks meklēti citi veidi, kā nepieļaut grozījumu pieņemšanu. Viens no tiem - parakstu vākšana, kas sākas jau šobrīd.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti