Vidējā gada inflācija februārī - 3,3%

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā - 2017. gada februārī, salīdzinot ar 2016. gada februāri - palielinājās par 3,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,4 % un pakalpojumiem – par 3%.

Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām februārī, salīdzinot ar 2016. gada februāri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, sakaru grupai, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis 2017. gada februārī, salīdzinot ar 2016. gada februāri, palielinājās par 6,1%. Cenas pieauga svaigiem dārzeņiem, piena produktiem, sieram un biezpienam, pienam, sviestam, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, cukuram, svaigām vai atdzesētām zivīm, svaigiem augļiem, šokolādei, cūkgaļai, saldumiem un kafijai. Savukārt lētāka kļuva mājputnu gaļa un kartupeļi.

Apģērbiem cenas gada laikā samazinājās par 2,1%, apaviem – par 1,5%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 1,7%. Dārgāki kļuva mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, atkritumu savākšana, kanalizācijas pakalpojumi un ūdensapgāde, savukārt lētāka kļuva dabasgāze.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 6,7%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums degvielai par 18,8%. Savukārt cenas samazinājās pasažieru aviopārvadājumiem, rezerves daļām un piederumiem personiskajiem transportlīdzekļiem.

Vidējais cenu līmenis sakaru grupā palielinājās par 6,3%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums fiksēto un mobilo tālruņu pakalpojumiem. Savukārt interneta piekļuves pakalpojumi kļuva lētāki.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu pieaugums bija tabakas izstrādājumiem, restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem, farmaceitiskajiem produktiem.

Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,4 %

2017. gada februārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,4 %. Precēm cenas palielinājās par 0,6 %, bet pakalpojumiem saglabājās nemainīgas.

Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām februārī bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītajām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam dažādu preču un pakalpojumu grupā, ar transportu saistītajām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas pieauga par 1,1%. Lielākā ietekme uz cenu kāpumu pārtikas grupā bija svaigiem dārzeņiem. Sadārdzinājās piena produkti, žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa, kafija, piens, makaronu izstrādājumi, svaigas vai atdzesētas zivis. Savukārt cenas samazinājās mājputnu gaļai.

Alkoholisko dzērienu un tabakas grupā vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,7%, ko ietekmēja cenu kāpums tabakas izstrādājumiem un vīnam. Savukārt cenas akciju ietekmē samazinājās stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 1,1%. Būtiskākā ietekme uz cenu pieaugumu grupā bija siltumenerģijai, kas mēneša laikā kļuva dārgāka vidēji par 3,7%.

Ar transportu saistīto preču un pakalpojumu grupā vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,3%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kritums pasažieru aviopārvadājumiem. Savukārt cenas pieauga benzīnam.

Vidējais cenu līmenis atpūtas un kultūras grupā mēneša laikā palielinājās par 0,6%, ko visvairāk ietekmēja cenu kāpums kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem un ziediem. Vidējais cenu līmenis samazinājās daiļliteratūras grāmatām.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā vidējais cenu līmenis mēneša laikā samazinājās par 1,0 %. Lielākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, kas akciju ietekmē kļuva par 2,9% lētāki.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija farmaceitiskajiem produktiem. Cenu samazinājums bija apaviem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem.

“Swedbank” ekonomiste Linda Vildava norāda, ka preču cenas augs uz izejvielu – naftas un pārtikas – cenu rēķina, kuras pērnā gada pirmajā pusē bija krietni zemākas nekā šobrīd. Straujš naftas un pārtikas cenu pieaugums šogad vairs nav gaidāms, izejvielu cenu kāpuma efekts uz preču cenām lēnām mazināsies. Savukārt šogad banka sagaida ātrāku ekonomikas izaugsmi, tostarp naskākas ES fondu ieplūdes dēļ, straujāku nodarbinātības pieaugumu un ātrāku bezdarba līmeņa samazināšanos nekā pērn. Tā rezultātā uzņēmējiem būs arvien vairāk jāpiepūlas, lai atrastu darbiniekus, un nāksies celt algas. Līdz ar to iekšējo faktoru spiediens uz cenām varētu nedaudz pieņemties spēkā un atspoguļoties straujākā pakalpojumu cenu izaugsmē.

“Swedbank” paredz, ka gada inflācijas temps virs 3% ilgi neturēsies un uz gada beigu pusi mazināsies, tādējādi gadā kopumā inflācija būs ap 2,5%.

Jau ziņots, ka janvārī vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā, salīdzinot ar 2016.gada janvāri, palielinājās par 2,9%.

Saskaņā ar Latvijas Bankas prognozi 2017.gadā vidējais patēriņa cenu līmenis būs par 1,6% augstāks nekā 2016.gadā. Šogad straujāku cenu kāpumu prognozē piena produktiem, degvielai un nelielā apjomā arī apkurei. Tomēr ekonomisti saista ar galvenokārt pozitīvām tendencēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti