Pēc viņa teiktā, pēdējos gados Rīgas pilsētas sākuma budžets vienmēr ir ar aptuveni 40 miljonu eiro deficītu, taču beigās gads tiek noslēgts ar budžeta pārpalikumu.
"Pagājušajā gadā mums palika pāri. Mums bija nevis deficīts, bet proficīts beigās. Kāpēc mēs tā darām? Lai ieguldītu šo naudu, kas būtībā atnāk atpakaļ jau daudz lielākā mērā. Mēs varam nokonkursēt celtniecības darbus, mēs varam uzņemties vairāk saistību. Nevis vienkārši sagaidīt, kad nauda ienāk rēķinā, un pēc tam ar vesela gada nobīdi to darām. Mēs lielā mērā sekmējam šīs naudas apriti esošā gada ietvaros," teica Ameriks.
Viņš prognozēja, ka šajā gadā Rīgas budžets būs "pa nullēm" – bez deficīta. Arī nākamajā gadā, pēc Rīgas vicemēra teiktā, galvaspilsētas budžets beigās būs sabalansēts.
Tas skaidrojams ar to, ka budžeta ieņēmumi pārsniedz iepriekš izteiktās budžeta ieņēmumu prognozes. Rīgā bezdarba līmenis ir zems – 4%. Lielākais pašvaldību ieņēmumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas Rīgā veido ap 60% ieņēmumu. Otrs būtiskākais ieņēmumu avots Rīgā ir nekustamā īpašuma nodoklis.
Ameriks atzīmēja, ka nākamā gada budžeta ieņēmumi pirmo reizi pārsniegs 900 miljonu eiro slieksni. Rīgas nākamā gada budžets, pēc vicemēra sacītā, ir sociāli atbildīgs, kas tostarp paredz ieviest brīvpusdienas skolās līdz 12.klasei.
Jau ziņots, ka Rīgas nākamā gada budžetā plānotie ieņēmumi ir 906 miljoni eiro, bet izdevumi – 955 miljoni eiro. Rīgas pilsētas budžeta deficīts paredzēts teju 50 miljonu eiro apmērā. Opozīcijas galvenās iebildes ir pret pieaugošajām dotācijām Rīgas pašvaldības uzņēmumam "Rīgas satiksme".
Pēc Rīgas pilsētas šā gada budžeta grozījumiem Rīgas ieņēmumi paredzēti 887 miljonu eiro apmērā, bet izdevumi pieauga līdz 950 miljoniem eiro. Līdz ar virkni tehnisku izmaiņu, kad naudu pārdalīs no vienas pozīcijas uz citu, gandrīz desmit miljonu papildu dotācija paredzēta arī uzņēmumam "Rīgas satiksme".