„Šeit strādāju par māsiņu jau 22 gadus, un es uzskatu, ka tas ir mans sirds aicinājums, es provēju iegūt citu profesiju, bet sapratu, ka medicīna ir mana sirds lieta.'' - Olga Celminska nekļuva par grāmatvedi, viņa ir viena no Stradiņa slimnīcas otolaringoloģijas jeb LOR nodaļas māsām. Šajā nodaļā māsu štats ir nokomplektēts, bet tas nebūt nebija viegli – saka nodaļas vadītāja Gunta Sumeraga:
''Grūti, ļoti grūti ir piesaistīt, jo ir jaunās, skolu beigušās māsas, kas nāk un saka, ko jums mums piedāvāsiet – stundas likmi 3,20 eiro pirms nodokļu nomaksas?”
Ja kāda māsa saslimst, tad slimnīcas nodaļai uzreiz grūtāk funkcionēt kā vienotam organismam. Citiem uzreiz jāstrādā vairāk. Arī ārsti sāpīgi izjūt kolēģu trūkumu, un par to ne reti dzirdēti teju izdzīvošanas stāsti. Ārste Gunta Sumeraga pieļauj - iespējams, Latvijā mediķi ir rūdījušies grūtos apstākļos:
„ Tas varbūt ir tāds mūsu laika rūdījums, ka mēs izdarīsim – viens anesteziologs, viens ārsts un viena māsa, un mēs to izdarīsim. Man arī ir bijušas akūtas situācijās, ka man pat nav asistenta, ka māsiņa turējis āķus, lai varētu pabeigt operāciju”.
Tomēr nākamā gada plānotais nozares budžets mediķiem varētu nest labas ziņas.
Saskaņā ar Veselības ministrijas aplēsēm nākamā gada valsts budžetā nozarei atvēlēts par teju 200 miljoniem eiro vairāk nekā šogad.
Daļa no papildu naudas nāks no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kuru likme pieaugs par vienu procentpunktu, bet vēl daļa iegūta uz valsts budžeta deficīta rēķina. No šīs papildu naudas lielāko daļu jeb 117 miljonus eiro ministrija vēlas novirzīt tieši mediķu atalgojuma celšanai. Šī labā vēsts nonāca arī Stradiņa slimnīcā Guntas Sumeragas nodaļā.
„Mēs sajutāmies sadzirdēti, mēs sajutāmies novērtēti tajā brīdī, bet tad, kad sākās tālākās diskusijas – mēģina atalgojumu pazaudēt tulkojumā vai kaut kā iepīt, savīt, satamborēt juridiskos terminos, ko, iespējams, mēs neizprotam, tad mēs atkal jūtamies diezgan slikti, rezervēti, mēs gaidām to galīgo rezultātu,” saka Sumeraga.
„Kaut kur kuluāros tiek runāts, ka kaut ko grib atņemt un tad atkal kaut ko pielikt, un tad jautājums, kāds būs tas summārais rezultāts, ko mēs no tā iegūsim?”
Medijos jau izskanējuši ministrijas prezentētie skaitļi par plānoto vidējo atalgojumu nozarē. Visvairāk pieaugšot slimnīcu ārstu atalgojums - vidēji par 80 procentiem, sasniedzot 1547 eiro pirms nodokļu nomaksas. Slimnīcu māsām savukārt līdz 929 eiro. Ambulatorajā sektorā savukārt mediķu atalgojums pieaugs par aptuveni trešdaļu, tā arī būs vidēji nozarē.
Tomēr Veselības ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Daina Mūrmane-Umbraško nevarot apgalvot, ka visiem mediķiem būs vienāds atalgojums:
„Mēs jau arī kā ministrija nesakām, ka tas ir algas pieaugums konkrētam ārstam; tas ir algas pieaugums vidēji nozarē, un kā tas atspoguļosies konkrētam ārstam, to vislabāk jebkurā gadījumā zina ārstniecības iestādes vadītājs. Tad, kad ārstniecības iestāde saņems līguma piedāvājumu, ārstniecības iestāde arī varēs tālāk komunicēt šo algas pieaugumu.”
Atgriežoties pie nākamā gada veselības nozares budžeta: vairāk naudas būs iecerēts jaunu vēža gadījumu atklāšanai, proti, paplašinās ''zaļo koridoru''. Tāpat arī plānots novirzīt aptuveni piecus papildu miljonus eiro onkoloģijas zālēm.
Arī kopumā rindu mazināšanā pie speciālistiem un uz izmeklējumiem Veselības ministrija plāno ieguldīt papildu naudu. Tiesa, te jāskatās, kādā apmērā nozare būs gatava šos pakalpojumus sniegt, saka Mūrmane-Umbraško:
„Bet šeit ir jāsaprot: ko ārstniecības iestādes var pacelt, ja tā var teikt. Ir jau tagad atsevišķas jomas, kur ir piesātinājums. Piemēram, endoprotezēšanā mums vairākas ārstniecības iestādes saka, ka vairāk paņemt nevar. Cilvēkresursu trūkst.”
Papildu naudu arī plānots piešķirt, piemēram, ģimenes ārstu jeb primārajai aprūpei, plānveida pakalpojumu sniegšanai slimnīcās un kompensējamo zāļu apmaksai. Ministrija arī plāno ātrāk sākt ārstēt HIV pacientus, nodrošināt zāles lielākam C hepatīta pacientu skaitam un arī sākt apmaksāt aknu transplantāciju pieaugušajiem – gadā, iespējams, septiņiem līdz desmit pacientiem.
Tomēr īstas skaidrības, kā tieši papildu miljoni tiks tērēti nozarei, nav, liecina Saeimas Sociālo lietu komisijā saņemtās vēstules no mediķu profesionālajām organizācijām, slimnīcām un citiem nozarē iesaistītajiem.
Komisijas priekšsēdētāja Aija Barča neslēpj, ka neskaidru un strīdīgu jautājumu ir daudz:
''Diemžēl tā vaina, manuprāt, ir tur, ka ministrijā vēl pašiem ir grūti izdomāt, kā to savu sistēmu sakārtot. Jautājums, kas ir, manuprāt, strīdīgs - vai ārstniecības personu atalgojums tiek noteikts atsevišķi vai tas tiek iebudžetēts pakalpojumā. Par to diskusijas vēl notiek. Un šīs reformas, teikšu atklāti, uz šo brīdi neviens tā īsti precīzi nesaprot.''
Jāpiebilst, ka nākamgad veselības aprūpe iegūs vairāk nekā 113 papildu miljonus eiro uz budžeta deficīta pieauguma rēķina. Ministrijas amatpersonas ne reizi vien uzsvērušas, ka šī nauda tiks novirzīta rindu mazināšanai. Tomēr Saeimas sociālo lietu komisijā uzsver, ka svarīgi ir ne tikai iztērēt šo naudu, bet arīdzan pārliecināt Eiropas Komisiju, ka šie tēriņi nākuši iedzīvotājiem par labu.
