Vēl nevienojas par iespēju ļaut pašvaldībām veidot sociālos uzņēmumus

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisijā neizdevās izšķirties par to, vai jaunajā likumā, kas regulēs sociālos uzņēmumus, ļaut pašvaldībām dibināt šādus uzņēmumus.

Pašvaldības uzsver, ka risinās sociāli nozīmīgus jautājumus, piemēram, nodarbinās invalīdus, ja privātie uzņēmumi to darīt negribēs. Savukārt uzņēmēji un Konkurences padome norāda, ka pašvaldības kropļos konkurenci.

Lēmuma pieņemšana ir atlikta uz divām nedēļām. Šo nedēļu laikā darba grupai, kas strādā ar topošā likuma jautājumiem, būs jāpiedāvā deputātiem risinājumi.

Par likumu saduras divi pretēji viedokļi

Šobrīd top likums, kas pirmo reizi Latvijā regulēs sociālos uzņēmumus, paredzēs tiem arī atbalstu. Taču jau ilgāku laiku jautājumā par pašvaldību tiesībām dibināt sociālos uzņēmumus saduras divi pretēji viedokļi.

Pašvaldības uzsver, ka arī vēlas tiesības dibināt šādus uzņēmumus un risināt sociāli nozīmīgus jautājumus savā reģionā. Turklāt jau šobrīd likumā noteikts, ka tām ir tiesības atsevišķos gadījumos dibināt uzņēmumus.

Tikmēr uzņēmēji satraucas par tirgus kropļošanu.

Lielākoties Saeimas Sociālo lietu Nodarbinātības apakškomisijā iesaistītās puses uzsvēra, ka pašvaldībām būtu jānodrošina sociālajiem uzņēmumiem labvēlīga vide, nevis pašām jāiesaistās uzņēmējdarbībā. 

"Uzņēmējdarbības veikšana tomēr nav pašvaldību pamatnodarbošanās.

Šos pašus līdzekļus ieguldot privātā sektora sociālajos uzņēmumos, tas efekts un rezultāts varētu būt daudz labāks," lēsa Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja Madara Ūlande.

Pašvaldības uzņēmums būtu konkurētspējīgāks

Kocēnu novads ir tā pašvaldība, kas grasās līdz septembrim dibināt uzņēmumu, kurā nodarbinātu cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem. Kad stātos spēkā jaunais likums, pašvaldība cer iegūt arī sociālā uzņēmuma statusu un līdz ar to arī saņemt atvieglojumus.

Pašvaldībā jau šobrīd atbalstot komersantus, uzsver Kocēnu novada domes priekšsēdētāja vietniece Evija Nagle (Nacionālā apvienība).

"Mēs šobrīd runājam par to, ka sociālais uzņēmums, nodarbinot cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem, nebūs rentabls. Un mums vajadzētu arī tādus pašus atvieglojumus no ienākuma nodokļa. Domāju, ka tie tikpat labi varētu būt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi. Jo tad mēs varētu arī nodrošināt to, ka tas cilvēks var nopelnīt sev atalgojumu," teica Nagle.

Tiesa, pēc tam Nacionālās apvienības deputātam un par sociālās uzņēmējdarbības likumu atbildīgās darba grupas vadītājam Eināram Cilinskim radās jautājums, uz kuru gan paši deputāti arī atbildēja.

"Vai tas, ko jūs teicāt nenozīmē sekojošo, ka pašvaldība varēs sniegt lielāku valsts atbalsta kopumu tam uzņēmumam, nekā caur šo likumu varētu saņemt privātais. Tādēļ privātajam šis valsts atbalsta apjoms ir nepietiekams, tas nebūs nekas rentabls. Bet nu pašvaldība atradīs veidus, kā nodrošināt papildu atbalstu, tostarp, stabilitāti.

Kā rezultātā pašvaldība var būt tas vienīgais, kas to var izdarīt reāli pie šī atbalsta apjoma. Vai faktiski tas neizrietēja tādā netiešā veidā?" sprieda Cilinskis.

Deputāti piekrītoši sacīja: "Tieši tā arī ir." "Būs konkurētspējīgāks pašvaldības uzņēmums."Tas noteikti būs konkurētspējīgāks. Tas būs noteikti, būsim godīgi."

Tikmēr Dobeles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Safranovičs (Zaļo un zemnieku savienība) uzskata, - jaunajā likumā jābūt norādītiem atbalsta instrumentiem arī pašvaldībām.

"Katrā ziņā es gribētu teikt to, ka diez vai jūs atradīsiet mūsu valstī šobrīd to situāciju tādu, ka visas pašvaldības tagad grasās vērt vaļā tos komercuzņēmumus un dibināt, lai uzlabotu šo te situāciju valstī," sacīja Safranovičs.

Sola iesaistīties tirgus nepilnības gadījumā

Pašvaldības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzsvēra, ka iesaistīsies sociālajā uzņēmējdarbībā tikai, piemēram, tirgus nepilnības gadījumā.

Konkurences padomē tikmēr norāda, ka tirgus nepilnība esot kas ļoti nepastāvīgs un ātri pārejošs.

Savukārt pašvaldība jau būs dibinājusi sociālo uzņēmumu, tērējot savus resursus, un, visdrīzāk, kad situācija tirgū mainīsies, savu uzņēmumu automātiski nelikvidēs, skaidro Juridiskā departamenta direktora vietniece Dita Dzērviniece.

"Es vēlētos atgādināt klātesošajiem, ka šis likumprojekts neparedzētu atsevišķu normu par mazajām un mazāk bagātajām pašvaldībām. Šī norma tiktu attiecināta uz pilnīgi visām pašvaldībām. Un šodien mēs dzirdam ļoti daudz piemēru par mazajām pašvaldībām ar grūtībām, ar kurām tās saskaras, kas, iespējams, ir pilnīgi objektīvas. Tomēr neaizmirsīsim, ka šī norma būs vispārīga un attieksies uz visiem," teica Dzērviniece.

Lai gan Saeimas apakškomisijas sēdē cerēja vienoties, tas tomēr neizdevās. Šobrīd uz galda ir divi varianti. Labklājības ministrija piedāvā neļaut pašvaldības dibinātiem uzņēmumiem piešķirt sociālā uzņēmuma statusu. Savukārt otrs variants paredzētu jaunajā likumā atsevišķi nereglamentēt šo jautājumu. Tas ļautu pašvaldībām darboties esošā regulējuma ietvaros, kas sniegtu tām tiesības izņēmuma gadījumā dibināt uzņēmumus.

Divu nedēļu laikā par risinājumiem spriedīs atbildīgā darba grupa. Tad lēmumu nāksies pieņemt arī deputātiem.

Jau ziņots, ka šogad paredzēts pieņemt izmaiņas, kurās pirmo reizi Latvijas tiesiskajā regulējumā būs definēta sociālā uzņēmējdarbība un tās mērķi. Tādā veidā nākotnē reālu valsts un pašvaldību atbalstu varēs saņemt uzņēmumi, kuros nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma cilvēkus un citas cilvēku grupas, kas pakļautas sociālās atstumtības riskam.

Šobrīd Latvijā jau ir no 80 līdz 120 sociālie uzņēmumi. Taču realitātē tie darbojas vai nu nevalstiskajā sektorā, vai arī retākos gadījumos – kā jebkurš cits uzņēmums.

Iesaki šo rakstu
2 komentāri
Līze
kā var neļaut apgūt īsteni pareizi valsts līdzekļus Te staķīte bija izcils meistars mazgāšanā Laiks atgriesties
vēl jau velku arklu
lai atmazgātu nesaprātīgos parteriņus , kas nenonāk mērķī
Pievienot komentāru
Jaunākie
Populārākie
Interesanti