Valsts nozīmes meliorācijas sistēmu kopgarums Latvijā ir ap 13 tūkstoši kilometru. Zemkopības ministrijas nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētājs Roberts Dilba stāsta, ka patlaban no ikgadējās budžeta naudas var apkopt vien 1,4 tūkstošus kilometru valsts nozīmes ūdens notekas. Uzturēšanas darbos ir appļaušana, aizsprostu un noslīdeņu tīrīšana pavasaros, ka arī apaugumu – koku un krūmu novākšana.
''Lai mēs nonāktu līdz tam, ka varētu kopt vismaz 3,5 tūkstošus meliorācijas sistēmu kilometru gadā, mums vajadzīgs palielinājums valsts budžetā, tas tikai kopšanas darbiem. Mums plānots - un cerams tā arī notiks -, ka
nākamgad varētu papildus iezīmēt 600 tūkstošus eiro no valsts, tad 2020. gadā 1,1 miljonu un arī 2021. gadā tikpat. Tādējādi, ja šis palielinājums tiks iedalīts no valsts, mēs jau varēsim četros gados sakārtot kopējo valsts meliorācijas sistēmu garumu,'' uzskata Dilba.
Budžeta naudas pieaugums meliorācijas sakārtošanai no nākamā gada šonedēļ saskaņots valsts sekretāru sanāksmē. Paralēli meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai tiekot apgūti Eiropas līdzekļi, par kuriem plānots atjaunot 3,5 tūkstošus kilometru no sistēmas līdz 2020. gadam. Daudzus gadus meliorācijas sistēmās ieguldīts nepietiekami, bet bez valsts meliorācijas tīkla problēmām par vājo posmu Dilba sauc arī koplietošanas noteksistēmas, proti, ja tām ir vairāki īpašnieki:
''Viens īpašnieks saimnieko un sakārto savu daļu, tad cits nesakārto. Vai nu tas neapzinīgais īpašnieks ir ārzemēs, vai to zemi nodevis nomāšanā kādam, bet nomnieks svešā zemē negrib ieguldīt un tamlīdzīgi gadījumi. Rezultātā cietējs ir nākošais zemes īpašnieks meliorācijas sistēmā, neskatoties uz to, ka viņš varbūt kopj savu posmu.''
Saeimā patlaban tiek virzīti arī grozījumi Meliorācijas likumā, kas paredz meliorācijas sistēmu uzturēšanas noteikumu pārkāpumus vairāk uzraudzīt pašvaldībām.
Zemkopības ministrijas Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas eksperts Valdis Pētersons vērtē, ka līdzšinējā prakse īsti nedarbojas, jo gadā tika izskatīti vien pāris pārkāpumu un tikai balstoties uz oficiālām sūdzībām:
''Ar šiem grozījumiem ir mazliet precizēta kompetence, kas var piemērot šos sodus par meliorāciju nekopšanu. Iepriekš Administratīvo pārkāpumu kodeksā šī kompetence bija plašāka, bet šobrīd tā plānojas pašvaldību būvvaldēm un pašvaldību vides kontroles amatpersonām. Pašvaldība atbild par savām teritorijām un to plānojumu, un attiecīgi būvvaldes ievēro likumību būvniecības jomā, tā kā ar šiem grozījumiem lēnām atbildība pāriet pašvaldības kontrolē.''
''Zemnieku saeimas'' pārstāvis Mārtiņš Trons piekrīt, ka minētās vairāku īpašnieku koplietošanas sistēmas ir vājais posms. Tiesa, zemnieks papildina, ka organizācija jau vairākus gadus pirms plūdiem aicinājusi ministriju netaupīt arī uz savu meliorācijas sistēmu ikdienas uzturēšanas darbiem, lai nav jācīnās tikai ar sekām plūdos.
''Meliorācija ir pamats, un, ja tā nav, nav arī jēgas neko tajā platībā sēt. Dudzos gadījumos tās sistēmas ir vienkārši jāuztur. Nav vajadzīga liela nauda pārtaisīšanai, pietiek ar sanesumu un bebru dambju iztīrīšanu, un zemnieki to arī bieži dara valstij piederošajās meliorācijās bez atlīdzības,'' saka Trons.
Lai vairāk iesaistītu lauksaimniekus meliorācijas sistēmu sakārtošanā, ''Zemnieku saeimā'' rīko arī seminārus reģionos. Nākamnedēļ 20. februārī tikšanās ar dažādiem meliorācijas un vides ekspertiem un zemkopības ministrijas pārstāvjiem plānota Smiltenē.
