Valsts kļūst par AS «Conexus Baltic Grid» akcionāru; grib iegūt kontrolpaketi

Valdība ir pieņēmusi lēmumu iegādāties daļu Inčukalna pazemes gāzes krātuves operatora AS "Conexus Baltic Grid" akcijas, vēsta Ekonomikas ministrija. Turklāt valsts par savu mērķi ir uzstādījusi iegūt gāzes krātuves operatora kontrolpaketi.

Ministrija norāda, ka 15. decembrī Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS “Augstsprieguma tīkls” ir noslēdzis darījumu ar Vācijas enerģētikas uzņēmumu “Uniper Ruhrgas International GmbH” par tam piederošo 18,31% akciju iegādi dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, akciju sabiedrībā “Conexus Baltic Grid”. Darījuma cena un citi tā nosacījumi ir konfidenciāli.

Vēlas veidot vienotu Baltijas gāzes tirgu

Latvija par akciju iegādi joprojām turpina sarunas ar „Gazprom” un „Itera Latvija”, kam kopā pieder lielākā daļa „Conexus Baltic Grid” kapitāla daļu.

Latvija vēlas Inčukalna dabasgāzi iegūt savā īpašumā, lai nerastos šķēršļi ceļā uz vienotu Baltijas gāzes tirgu.

Ministrija norāda, ka valdība šādu lēmumu ir pieņēmusi, jo “Conexus” akciju iegāde ir svarīgs valsts enerģētiskās neatkarības un drošības jautājums. “Vienlaikus, iegādājoties Inčukalna pazemes gāzes krātuves operatora akcijas, valsts mērķis ir turpināt virzību uz Baltijas valstu un Somijas reģionālā gāzes tirgus izveidošanu līdz 2020. gadam,” norādīja ministrija.

Līdz ar gāzes tirgus atvēršanu šā gada aprīļa sākumā likums uzdeva par pienākumu uzņēmumam „Latvijas gāze” sadalīt savu darbību vairākos uzņēmumos. „Latvijas gāze” turpinās pārdot gāzi kā tirgotājs, taču Inčukalna dabasgāzes krātuves operatora īpašnieku rindās „Latvijas gāzes” akcionāriem nav atļauts palikt.

Tādēļ kompānijām „Gazprom”, „Itera Latvija” un „Uniper” savas daļas krātuves operatorā „Conexus Baltic Grid” līdz 31. decembrim jāpārdod. Kontroli pār gāzes krātuvi vēlas iegūt Latvijas valsts.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”) stāsta, ka dabasgāzes krātuves iegādāšanās ir solis pretī Baltijas un Somijas vienota reģionālā gāzes tirgus izveidošanai līdz 2020. gadam.

Ja Inčukalna gāzes krātuve piederētu kādai privātai kompānijai, tā varētu likt šķēršļus uz vienoto tirgu, uzskata Ašeradens.

“Tie ir jautājumi par balansēšanas zonu koordinēšanu, gāzes tirdzniecības nosacījumiem vienotā tirgū, virtuālo gāzes biržas platformu, visi infrastruktūras jautājumi, pie kā mēs šobrīd strādājam, visas Baltijas valstu Enerģētikas ministrijas. Es gribētu teikt, ka šis ir labākais veids, kā mēs varētu tikt uz priekšu. Ja mēs redzētu, ka Latvija paliek kā izolēta sala, mums būtu risks, ka infrastruktūras operators nav sadarbīgs, tad mēs patiesībā apdraudētu Baltijas vienotā gāzes tirgus izveidi,” saka ministrs.

Ministrija arī norāda, ka tieši AS “Augstsprieguma tīkls” īpašumā “Conexus” nonāk, jo šim uzņēmumam jau ir pieredze enerģijas pārvades aktīvu pārvaldībā un infrastruktūras ekspluatācijā. “29% “Conexus Baltic Grid” akciju pieder arī investīciju fondam „Marguerite”, kam savas daļas likums neliek pārdod. Ja „Itera Latvija” un „Gazprom” līdz gada beigām akcijas nepārdos, viņi zaudēs balsstiesības akcionāru sapulcē,” stāsta “Augstsprieguma tīkla” vadītājs Varis Boks.

Savickis: Vēl vērtējam valsts piedāvājumu

Šobrīd valdība turpina sarunas par akciju iegādi gan ar „Gazprom”, kam pieder 34,1% akciju, gan ar „Itera Latvija”, kam pieder 16% akciju. Kā norāda Ašeradens, ja abi uzņēmumi savas akcijas nepārdos, tie no nākamā gada zaudēs balsstiesības akcionāru sapulcē. Nekādas darījumu sarunu detaļas Ašeradens neatklāj.

Tikmēr „Itera Latvija” prezidents Juris Savickis Latvijas Radio uzsvēra, ka šobrīd tiek vērtēts valsts izteiktais piedāvājums, tostarp cena.

"Vienkārši jāsatuvina pozīcijas. Novērtējuma cena, citi apstākļi un tā tālāk. Darbs notiek. Latvijas valsts ir izvirzījusi mums piedāvājumu. Mēs viņu izskatām un kopīgi strādājam pie tā, lai transakcija varētu notikt," saka Savickis.

Viņš uzsver, ka „Itera Latvija” akciju pārdošanai nepretosies. Viņaprāt, valsts lēmums iegādāties „Conexus Baltic Grid” ir pareizs, jo Inčukalns esot kā sirds Baltijas gāzes apgādē. "Ja citi pircēji nāk un grasās pirkt, un piedāvā, es esmu vienmēr bijis par to, lai to nopērk valsts. Ir nākuši un prasījuši, un arī notiek sarunas, par kurām, protams, neviens īsti nestāsta. Viss kaut kas ir noticis, un ir pircēji bijuši. Nāk, skatās un turpina vēl," norāda "Itera Latvija" prezidents.

Tikmēr enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš uzskata, ka vienkāršāk būtu bijis, ja „Conexus Baltic Grid” darbotos gan finanšu, gan stratēģiskais investors, un valdība nodarbotos tikai ar tirgus regulēšanu.

Arguments, ka valstij kompānija jānopērk, lai nodrošinātu vienota gāzes tirgus izveidi Baltijā, Ozoliņu nepārliecina. Tomēr ieguvumus no „Conexus Baltic Grid” iegādes ir iespēja lemt par investīcijām. "Jautājums ir vienīgi, ja Ašeradena kungs redz, ka uzņēmumam būs jāveic kaut kādas noteiktas investīcijas, kurām akcionāri pretotos. Bet, kas attiecas uz tirgus jautājumiem, tie visi lēmumi ir ārpus kompānijas. Tur visi instrumenti ir valdības rokā," norāda Ozoliņš.

Ziņots, ka Saeima 2016. gadā atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā, kurā atvēra dabasgāzes tirgu brīvai konkurencei no šā gada 3. aprīļa. Savukārt AS “Latvijas gāze” būs pienākums izveidot divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus – vienu, kas pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, un otru, kas īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas. Tādējādi 2017. gada sākumā bija izveidota AS “Conexus Baltic Grid”, kuras uzdevums bija nodalīt dabasgāzes un pārvades un uzglabāšanas infrastruktūru, tātad, Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un tai piederošo pārvades cauruļvadu infrastruktūru.

Tāpat Enerģētikas likumā tika noteikts, ka līdz 2017. gada 31. decembrim “Conexus” ir jābūt juridiski neatkarīgam no dabasgāzes apgādes komersantiem, kas nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību un sadali.

1 komentārs
Nodokļu Maksātāju Partija
Nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšana nevar palikt konfidenciāla!
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti