Veco Nacionālās bibliotēkas ēku izsolīs jau devīto reizi
Augusta sākumā jau devīto reizi valsts akciju sabiedrība „Valsts nekustamie īpašumi” mēģinās izolē pārdot bijuši Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku, kas atrodas Krišjāņa Barona ielā 14.
Pirmo reizi grezno, bet tehniski sliktā stāvoklī esošo ēkas daļu, pagrabu, pirmos divus stāvus un piekto stāvu mēģināja pārdot 2015. gada septembrī, kā sākuma cenu nosakot 3,8 miljonus eiro. Intereses par tās iegādi nav bijis. Nu valsts no nevajadzīgā īpašuma mēģinās atbrīvoties, tā sākuma cenu nosakot mazāku - 2,1 miljonu eiro. Vai devītā izsole būs veiksmīga, uzzināsim pēc nedēļas.
''Valsts nekustamo īpašumu'' pārstāve Jolanta Grāmatniece stāsta, ka viņu portfelī ir dažādi īpašumi un daļa no tiem valsts klēpī nonāk sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī.
Bibliotēkas gadījumā galvassāpes sagādā arī tas, ka daļa ēkas pieder privātpersonām:
„Ja mēs saprotam, ka šis objekts ir tādā stāvoklī, ka nav lietderīgi ieguldīt valsts līdzekļus un arī nav pieprasījums no valsts pārvaldes pēc šāda veida objekta, tad mēs šos objektus virzām uz atsavināšanu.”
''Valsts neklustamo īpašumu'' portfelī šobrīd ir 160 īpašumi, kuri atzīti par vidi degradējošiem
„Šogad mēs jau esam atrisinājuši jautājumu ar 49 objektiem, 47 būves esam atsavinājuši, tātad izsoles ceļā esam realizējuši, pārdevuši un divas būves ir nojauktas. Bet tajā pašā laikā mums šīs vidi degradējošās būves nāk klāt. Šogad, 2017.gadā, mūsu portfelī ir atkal pienākušas 40 būves, kurām atkal ir šis statuss – vidi degradējošs objekts,'' klāsta Grāmatniece.
Piemēram, valsts īpašumā nonākusi daļa no Daugavpils novada Višķos esošā tehnikuma būvēm. Tās nonākušas zem izsoles āmura, jo, kā saka Grāmatniece, valstij īpašums nav vajadzīgs. Tā sākuma cena ir teju 4,5 tūkstoši eiro. Summas, par kādām izsola īpašumus, ir dažādas, no pāris simtiem līdz simtiem tūkstošiem eiro. Vecā bibliotēkas ēka ir teju dārgākā.
Grāmatniece skaidro, tā nav valsts vaina, ka pārdodamais īpašums ir sliktā stāvoklī. Piemēram, pēdējais lielākais objekts, kas pārdots par vairāk kā 400 tūkstoš eiro, atrodas Zasulauka ielā 31. To nolaiduši īpašuma nomnieki.
Ēku par degradētu var atzīt gan tad, kad objekts nav drošs, gan tad, kad tas ir vienkārši izdemolēts.
„Nav tā, ka šis vidi degradējošais objekts aiziet no pirmās izsoles, protams, tā jau būtu ļoti ērti, bet tā nenotiek. Nav tādas tendences, ka pieaug vai krītas. Viss ar ekonomisko situāciju sasaistīts, vai ir maksātspēja, cilvēkiem, kuru veic kādu saimniecisko darbību, ir nauda, ko ieguldīt. Visi šie procesi ir sasaistīti,” skaidro Grāmatniece.
Lielākoties par šādiem objektiem interesējas cilvēki, kuri vēlas īpašumus attīstīt un ar tiem pelnīt.
Privatizācijas aģentūra novēro pircēju aktivitāti
Raitāk ar īpašumu tirgošanu iet Privatizācijas aģentūrai, kuras īpašumā lielākoties ir dzīvokļi un dzīvojamās mājas. Par to tirgošanu atbildīgā departamenta vadītāja Iveta Kamina saka, šogad andele iet augšup:
„Jau no paša gada sākuma ir vērojama liela pircēju aktivitāte un interese tieši par lētākiem objektiem, tai skaitā lētākiem dzīvokļiem, kaut arī sliktākā tehniskā stāvoklī. Jo acīmredzot cilvēki paši ir gatavi īpašumus remontēt un attīstīt. Ja mēs tā paskatāmies uz rādītajiem, šogad ir augusi pircēju interese, un pārdoto īpašumu skaits mums šogad ir būtiski audzis, jo gada pirmajā pusē mēs esam pārdevuši gandrīz divreiz vairāk īpašumus - valsts dzīvokļus un dzīvojamās mājas - nekā pagājušā gada attiecīgajā laika periodā. ”
Pērn pirmajā pusgadā pārdoti 49 īpašumi, bet šogad jau 88. Lētākais pārdots vien par 140 eiro, bet vidēji cenas svārstās no dažiem simtiem līdz dažiem tūkstošiem eiro.
Privatizācijas aģentūras nekustamo īpašumu portfelī ir arī vide degradējoši objekti.
Kamina stāsta, ka šādus objektus cenšas pārdot pēc iespējas ātrāk, jo to uzturēšana sitot pa kabatu:
„Grausti, ko mēs esam pārdevuši, piemēram, Mazā Ozola iela 1, Rīgā, veiksmīgi pārdevām īpašumu. Tas, ko mēs šogad aktīvi piemērojam, īpaši graustu gadījumā, ir izsoles ar lejupejošu soli. Tie, kuri ir sliktā stāvoklī, tie parasti aiziet izsolēs ar šo lejupejošo soli.”
Grūtāk tirgojas novados, vietās, kur sarucis iedzīvotāju skaits. Taču pilsētās – Rīgā, Ventspilī, Daugavpilī, Jūrmalā cilvēki aktīvi iesaistās izsolēs. Privatizācijas aģentūras pārstāve saka, palīdz arī vienkāršā procedūra. Cilvēks piesakās izsolē, iemaksā 10% no sākumcenas, bet, ja īpašumu neiegūst, saņem iemaksāto summu atpakaļ.
Kāpēc valstij neveicas ar īpašumu tirgošanu?
„Ja nav pārdots, tad cena ir par augstu, cena ir par augstu, tur nav citu variantu” - komentē nekustamo īpašumu uzņēmuma ''Arko Real Esteit'' valdes priekšsēdētājs Agris Šmits.
Kā piemēru viņš min jau piesaukto bijušo bibliotēkas ēku Rīgā:
„Nav tādas bibliotēkas ēkas, tur ir mazāk kā puse no ēkas, ko tirgo. Tirgo pagrabu, pirmo, otro stāvu un piekto. Tā cena, ko nosaka tirgus vērtētāji, ir 2,1 miljons, un es uzskatu, kas tas ir ļoti dārgi.”
Šmits skaidro, ka
investori nekustamajos īpašumos naudu vēlas iegultīt tikai tādos gadījumos, kad saredz iespēju ar tiem nopelnīt.
Skatoties uz tirgojamo bibliotēkas ēkas daļu, speciālists iesaka īpašumu sadalīt pa daļām. Piemēram, izsolot atsevišķi piekto stāvu, atsevišķi otro un pirmo. Tad interese no pircējiem varētu būt lielāka.
Savukārt gadījumos, kad izsolēs nav veicies pirmajās divās reizēs, trešajā uzreiz objektam nolaižot cenu.
