Skaidrojot jaunuzņēmumu atšķirību no citiem biznesa projektiem, Jātnieks norādīja, ka tie ir uzņēmumi, kas strādā ar lielu risku cerībā uz lielu peļņu. Viņš stāsta, ka pats ilgu laiku šādos uzņēmumos strādājis bez algas, katru nopelnīto eiro mēģinot ieguldīt uzņēmuma attīstībā.
Latvijā atbalsts šādiem uzņēmumiem vajadzīgs, jo tie pašlaik nespēj konkurēt starptautiskajos tirgos, stāsta "Baltic 3D" vadītājs, norādot – viens no iemesliem ir nesakārtotā uzņēmējdarbības vide.
Savukārt atbalsta programmā ir ļoti sarežģīti kritēriji, lai varētu tai kvalificēties. “Manuprāt, būtu bijis labāk, ja būtu nedaudz vieglāki kritēriji un lielāks daudzums uzņēmumu, no kuriem izvēlēties, lai iedotu šo atbalstu,” stāsta Jātnieks.
Kā piemēru viņš min kritēriju, ka nepieciešamas riska kapitāla investīcijas uzņēmumā konkrētā apjomā. “Lielākā daļa riska investoru Latvijā nedod riska investīcijas, bet, piemēram, īstermiņa aizdevumus, bet ne noteiktas investīcijas pamatkapitālam,” viņš skaidro.
Savukārt “DNB bankas” Ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš pauž –
iespējams, šis Latvijā pirmais gadījums, kad domāts par mērķtiecīgu un ļoti precīzu atbalstu uzņēmējdarbībai.
Arī viņš atzīst, ka šo atbalstu nevarēs izmantot daudzi, bet varbūt 20 uzņēmumi. Kritērijs tam būs investīciju saņemšana no starptautiski atzītiem riska kapitālistiem. Un tas esot būtiski, jo parāda, ka privātie investori saskatījuši iespējas konkrētajos uzņēmumos.
Latvijas “start-up” uzņēmumu asociācijas valdes loceklis, bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts diskusijā Saeimā uzsvēra, ka jaunuzņēmumiem jāveido labvēlīga vide, lai jaunie talanti nestrādātu tehnoloģiju uzņēmumos citviet.
Pavļuts arī nepiekrīt bažām, ka jaunuzņēmumu regulējums kropļos nodokļu vidi, jo likumprojekts ir precīzi tēmēts, šaurs instruments jaunuzņēmumu atbalstam: “Tāpēc ir šie nosacījumi, lai mēs nenonāktu situācijā, ka programmai mēģina pieteikties cilvēki, kuriem liekas, ka var nopelnīt dažus desmitus procentu no nodokļu samazināšanas. Mēs meklējam cilvēkus, kuri veido fondus un veiksmes gadījumā vēlas simtus tūkstošu procentu.”
Latvijā pašlaik ir 240 strauji augoši uzņēmumi ar kopējo investīciju apjomu 108 miljoni eiro. Šajā jomā Latvija atpaliek no Igaunijas, kur šādu uzņēmumu skaits ir 420 ar kopējo investīciju apjomu 267 miljoni eiro.
*Strauji augošs tehnoloģiju uzņēmums
Komersants ar augstas izaugsmes potenciālu
Pamatdarbība ir saistīta ar inovatīvu, mērogojamu biznesa modeļu, produktu izstrādi, ražošanu un attīstību
Strādā pirmajos 5 savas saimnieciskās darbības gados, ražojot, attīstot inovatīvus produktus vai pakalpojumus ar augstu tehnoloģisko vērtību
Apliecinājis biznesa idejas dzīvotspēju pirmajos saimnieciskās darbības gados, piesaistot liela apjoma riska kapitāla investīcijas.
Sākotnēji netiek gūta peļņa.
Ik gadu tie ir 20 uzņēmumi Latvijā.
Ekonomikas ministrijas piedāvājums paredz no nākamā gada ieviest grantu programmu augsti kvalificētu darbinieku piesaistei – valsts varētu līdzfinansēt augsti kvalificēto darbinieku algas, jo sākumstadijā uzņēmums to nevarētu atļauties.
Tāpat ekonomikas ministrija šobrīd strādā pie jaunas atbalsta programmas izstrādes augsti kvalificētu darbinieku piesaistei, kuru arī iesniegt izskatīšanai valdībā līdz 11.novembrim. Atbalsta programmas plānotais apmērs - trīs miljoni eiro.
