Var teikt, ka alkohola tūrisms zeļ un plaukst - Valkā jau ir atvērti seši veikali, Ainažos uz robežas viens un pašlaik cītīgi tiek būvēts vēl viens pie pašiem Ainažiem.
Ainažos, uz Latvijas - Igaunijas robežas, kur bijušajā robežkontroles punktā atrodas viens no alkohola veikaliem, darba dienā pārāk daudz pircēju nav, bet vieglie auto, kas te piestājuši, pamatā ir ar Somijas numurzīmēm. Veikala vadītājs Oskars Kotāns, stāsta, cita aina te ir brīvdienās, un visa pamatā ir akcīzes nodokļu atšķirības:
''Daudz - simtiem, simtiem dienā, somi, igauņi. Es neesmu eksperts, bet
viņiem atmaksājas braukt, viņiem ir akcīze trīs reizes lielāka nekā mums, tā kā atmaksājas braukt. Pēc trijām kastēm degvīna viņš atbrauc un jau ir atpelnījis sev ceļu, viņš jau nepērk sev vien, arī kaimiņiem.''
Tagad gan sanāk tā, ka pirmā vizītkarte, iebraucot Latvijā no Igaunijas, ir jau no tālienes redzamā alkohola veikala reklāma. Protams, par to kritiku nācies dzirdēt arī veikala vadītājam, viņš gan iebilst, ka līdz veikala izveidei te bija nesakopta vieta, un - vai tas bija labāk?
''Kāds te bija iepriekš, salīdzināt nevar! Cilvēkiem ir darba vietas. Šis apgrozījums, kas ir, es domāju, ka arī no viena veikala ir valstij lieli ienākumi, akcīzes nodoklis, sociālie nodokļi, viss taču tiek maksāts. Valsts sūdzēties nevarētu,'' spriež Kotāns.
Ikdienā Ainaži ir klusa mazpilsēta, uz ielas izdodas satikt vien nedaudz cilvēku, lai pajautātu, kāds tad ir pašu ainažnieku vērtējums.
''Es domāju, ka valstij ar tur liels labums ir no tā visa, no tiem dzērājiem, ļoti daudz brauc somi, zviedri, tāpat arī paši igauņi brauc un pērk. - Es domāju, lai viņi ir, lai cilvēki strādā, darbiņš būs! - Neviens jau mums nejautāja, vai mēs gribam, vai negribam… bet nodokļi jau nāk Latvijai, es tā domāju. Būs kaut kāda rosība, brauks garām Ainažiem un iebrauks Ainažos arī, mēs tā ceram, es tur nekā slikta nesaskatu.''
Bez veikala, kas atrodas uz pašas robežas, tagad aktīvi noris arī jauna veikala celtniecība, uz robežas esošā tirgotava dod 11 darba vietas, kas nelielajiem Ainažiem nav maz,
vērtē Salacgrīvas novada pašvaldības vadītājs Dagnis Straubergs. Viņš par alkohola tūrismu ar nelielu ironiju velk arī paralēles ar vēsturi:
''Apmēram 100 gadus atpakaļ ekonomika arī šajā pusē un it sevišķi Igaunijas pusē balstījās uz spirta kontrabandu, ir pat grāmata sarakstīta, bet ir droši vien kaut kādas tādas lietas, - mēs varam teikt, vai tās ir labas, vai sliktas lietas, - bet kas dod kaut kādu iespēju vai nu izdzīvot, vai attīstīties, un šoreiz tā tas ir.''
Dagnis Straubergs arī neslēpj, ka savs, kaut arī neliels, ieguvums būs arī pašvaldībai, jo lielākie nodokļi no šīs tirdzniecības aiziet valstij:
''Tāpat šobrīd jaunais veikals, kas tiek būvēts, maksās nomas maksu tieši pašvaldībai, nekustamā īpašuma nodokli, arī iespējamos komunālos pakalpojumus, tā kā tas ir kaut kāds atspēriena punkts, lai šie resursi šeit ieplūstu.''
Valkā, kur jau ir savi pieci seši specializētie alkohola veikali, vērtē, ka pašvaldība neko daudz šajos procesos nevar ietekmēt.
''Pašvaldība nevar veicināt un nevar arī ierobežot alkohola tirdzniecību pašvaldības teritorijā, jo tie laiki, kad pašvaldība izsniedza licences, sen ir beigušies, kas, manuprāt, nav īsti pareizi. Es domāju, ka līdzīgi kā azartspēlēm pašvaldībai tomēr būtu jābūt teikšanai, vai tāda licence tiek izsniegta vai nē,'' saka Valkas domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis un atzīst, ka šajā situācijā vienīgais ir – pašvaldībai censties gūt maksimālo labumu, un tāpēc te aktīvi tiek meklēts dialogs ar šo veikalu īpašniekiem:
''Mēs ar viņu pārrunājam, vai nav saprātīgi uzbūvēt vēl kaut ko vairāk. Ja šī investīcija tiek ieguldīta, tad viņa būtu jāiegulda tā, lai šī vieta ilgtspējīgi būtu interesanta gan uzņēmējam, gan iedzīvotājiem. Kā spilgtu piemēru es varu minēt to, ka igauņu investori iegādājās no bankas veco pienotavas ēku un sākotnēji vēlējās tur uzbūvēt vienu metāla kasti un tirgot tur alkoholu, bet garu diskusiju rezultātā ir saglabāta vēsturiskā ēka un uzbūvēta jauna, moderna tirgus vieta, kas dod labumu arī vietējai sabiedrībai; un līdzīgs ir stāsts par robežpunktu, kur tagad ir izveidots hostelis un atkal tātad tas ir ieguvums.''
Tuvāko gadu laikā Igaunijā ir plānots alkoholam tikai turpināt celt akcīzes nodokli.
