Uz Baltijas premjeru tikšanās darba galda – reģionālā gāzes infrastruktūra

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjerministri tikās Inčukalna dabasgāzes krātuvē, lai apspriestu Baltijas valstu sadarbību enerģētikas jomā. Baltijas valstis vienojušās līdz 2020.gadam izveidot vienotu gāzes tirgu Baltijā, kurā piedalītos arī Somija. Viens no vēl neatrisinātajiem jautājumiem, kuru sašķidrinātās gāzes termināli noteikt par reģionālās nozīmes infrastruktūras objektu. Uz to pretendē gan Lietuva, gan Igaunija.

Vienots gāzes tirgus

Vienots gāzes tirgus nozīmētu vienotus tirdzniecības noteikumus visām trim Baltijas valstīm, tostarp piekļuvei tīklam, kā arī virtuālo tirdzniecību biržā, kur svārstīsies gāzes cena. Tam likumdošanā pamatus varētu iestrādāt nākamgad.

Priekšnoteikums vienotam gāzes tirgum bija gāzes tirgus atvēršana Latvijā, kas notika aprīlī, un tagad jau Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir reģistrējusi ap 30 gāzes tirgotāju. Lielākās priekšrocības no tā vismaz pagaidām ir lielajiem patērētājiem, kas var izvēlēties piegādātājus.

Vienots gāzes tirgus Baltijas valstīs nozīmē arī to, ka būs vienādi gāzes pārvades tarifi, par ko šobrīd notiek diskusijas.

Lai izveidotu vienotu gāzes tirgu, Baltijas valstīm visdrīzāk būs jāvienojas, kuru sašķidrinātās gāzes termināli noteikt par reģionālās infrastruktūras objektu – Klaipēdas termināli vai Igaunijā vēl topošo projektu Paldiskos. Tas bija viens no tematiem visu trīs Baltijas valstu premjeru tikšanās laikā Inčukalna dabasgāzes krātuvē, norāda Latvijas ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”).

Ministrs stāsta, ka Latvijas pozīciju noteiks izmaksu aprēķini: “Ņemot vērā to, ka arī Igaunija ir pieteikusi savu termināli, mums ir jāsaprot, uz kādiem noteikumiem viņš darbosies kā reģionāls terminālis. Tas arī ir šodienas temats. Ja šie noteikumi mums būs pieņemami un tas būtiski neapgrūtinās Latvijas gāzes patērētājus, tad mēs esam gatavi atbalstīt kolēģus.”

Reģionālas nozīmes infrastruktūras objekta statuss nozīmē vieglāku pieeju Eiropas Savienības fondiem. Uz to cer Lietuvas puse, kam atbalsts vajadzīgs Klaipēdas termināļa kuģa „Independence” atpirkšanai. Lietuva pašlaik kuģi īrē no Norvēģijas kompānijas „Hoegh LNG”, kas lietuviešiem izmaksā vairāk nekā 60 miljonus eiro gadā.

Kā Lietuvas medijiem izteicies valsts premjers Sauļus Skvernelis, gāzes kuģa iegādes lietā Lietuva no Latvijas un Igaunijas sagaida izlēmību un konkrētu rīcību. Skvernelis uzsvēris, ka Lietuva būtu mierā arī ar abu valstu atteikšanos no līdzdalības kuģa iegādē, jo tad Lietuva varētu ķerties pie alternatīvu variantu meklēšanas.

Kā stāsta Latvijas ekonomikas ministrs Ašeradens,

Latvijas patērētājiem kuģa atpirkšana visdrīzāk nozīmētu gāzes tarifu palielināšanos.

“Mēs neredzam īpaši plašas iespējas manevram šobrīd, lai Latvija varētu sadārdzināt savas gāzes infrastruktūras izmaksas, ja mēs redzam, ka šobrīd gāzes patēriņš Baltijas tirgū samazinās. Mums ir jādomā par ļoti sabalansētu izmaksu dalīšanas modeli, jo mums vēl jārisina arī citi lieli infrastruktūras objekti – tādi kā starpsavienojums starp Poliju un Lietuvu un starpsavienojums starp Somiju un Igauniju,” norāda ministrs.

Latvija kā pēdējā no Baltijas valstīm šogad aprīlī atvēra savu gāzes tirgu, kas ir viens no priekšnoteikumiem kopīga tirgus izveidē. Šobrīd Inčukalnā atrodas gāze ne tikai no Krievijas, bet arī no Lietuvas sašķidrinātās gāzes termināļa, Nigērijas un Norvēģijas. Ašeradens norāda, ka līdz ar to Latvija ir kļuvusi par globālā gāzes tirgus dalībnieci.

Enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš stāsta, ka vienota un brīva gāzes tirgus izveide Baltijā varētu samazināt gāzes cenu, jo nebūs tarifu barjeru starp valstīm, kā arī palielināsies tirgotāju konkurence. Tas varētu padarīt lētāku arī elektrības ražošanu no dabasgāzes.

“Vieni ļoti būtiski ieguvēji no vienota brīva gāzes tirgus Baltijas valstīs būs enerģijas ražotāji, it īpaši tie, kuri izmanto dabasgāzi elektroenerģijas ražošanai un siltumenerģijas ražošanai. Ja ir konkurences apstākļi, brīvs tirgus strādā, enerģijas ražotāji, kuri ražo siltumu un elektroenerģiju, samazina ražošanas pašizmaksu, un tam var būt labvēlīga ietekme uz enerģijas cenām. Ja dabasgāze kļūst lētāka, tas nozīmē, ka no tā iegūst pilnīgi visi elektroenerģijas lietotāji,” saka Āboltiņš.

Runājot par Lietuvas iespējām piesaistīt Eiropas Savienības fondu naudu gāzes kuģa „Independence” iegādei, Āboltiņš ir skeptisks. Viņš uzsver, ka Eiropas Savienība parasti projektus nefinansē pēc tam, kad tie jau ir īstenoti. Āboltiņš stāsta, ka Klaipēdas terminālis ir Lietuvas komerciāls projekts, tādēļ labākais veids, kā to atpelnīt, ir termināli pēc iespējas vairāk izmantot.

1 komentārs
p_eteris
Leiši fleitē līdz riebumam par cenu!
Pievienot komentāru
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie

Populārākie
Interesanti