Trīs gados vidējo un lielo lauku saimniecību skaits audzis par 27%, mazo – sarucis par 19%

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Vidējo un lielo lauku saimniecību skaits Latvijā 2016. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, pieaudzis par 26,8%, bet mazo saimniecību skaits trīs gadu laikā sarucis par 19,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma rezultāti.

2016. gadā Latvijā bija 69 900 ekonomiski aktīvu lauku saimniecību. Salīdzinot ar 2013. gadu, kopējais ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits 2016. gadā samazinājās par 14,5%, bet apsaimniekotā lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība pieauga par 2,8%.

Mazo lauku saimniecību skaits sarucis par 19,2% jeb 14 100 – no 73 600 saimniecībām 2013. gadā līdz 59 500 saimniecībām 2016. gadā. Savukārt lielo saimniecību skaits pieaudzis no 1400 saimniecībām 2013. gadā līdz 2000 saimniecībām pērn, bet vidēji lielu saimniecību skaits trīs gadu laikā pieaudzis no attiecīgi 6 800 līdz 8 400 saimniecībām. Vidējas un lielas saimniecības kopā pērn apsaimniekoja 71,1% no visas LIZ platības – tas ir par 9,5% vairāk nekā 2013. gadā.

Lauku saimniecību vidējais lielums pieaudzis no 37,4 hektāriem (ha) 2013. gadā līdz 43,3 ha 2016. gadā jeb par 15,8%. Salīdzinot ar 2013. gadu, par 4,6 ha jeb 20% palielinājusies izmantotās LIZ platība vidēji vienā saimniecībā, 2016. gadā sasniedzot 27,6 ha.

Palielinājies arī lauksaimniecības dzīvnieku skaits vidēji vienā saimniecībā. Vienā lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju saimniecībā vidēji audzēja 18 liellopus, tai skaitā deviņas slaucamās govis, 31 cūku, 35 aitas, septiņas kazas, 169 mājputnus.

Vislielākās izmaiņas notikušas aitu un mājputnu audzētāju saimniecībās – aitu skaits vidēji vienā audzētāju saimniecībā ir palielinājies par 10 aitām jeb 40% (no 25 aitām 2013. gadā līdz 35 aitām 2016. gadā), bet mājputnu skaits samazinājies par 26,8% (no 231 mājputna 2013. gadā līdz 169 mājputniem 2016. gadā). 

Salīdzinot ar 2013. gadu, 2016. gadā ir mainījusies lauku saimniecību specializācijas struktūra. To saimniecību skaits, kas specializējas cūkkopībā un putnkopībā, ir dubultojies – pieaudzis no 2000 saimniecībām 2013. gadā līdz 4 500 saimniecībām 2016. gadā.

Saimniecību, kas specializējas ganāmo māljopu audzēšanā, izņemot piena lopkopību, skaits ir palielinājies par 24,6% – no 5 500 līdz 6 900. Dārzeņkopības saimniecību skaits palielinājies par 42,7% – no 655 līdz 935 . Cūkkopības un putnkopības saimniecību skaits palielinājies par 2400 jeb 119,4%.

Savukārt par 45% samazinājies to saimniecību skaits, kas specializējušās ilggadīgo kultūru audzēšanā un jauktajā augkopībā (no 2000 līdz 1100), par 3,8% – piena lopkopības saimniecību (no 2600 līdz 2500) un par 20% – laukkopībā specializējušos saimniecību (no 37 300 līdz 29 900) skaits.

2016. gadā 46,2% saimniecību ražoja produkciju tikai savam patēriņam, bet 53,8% saimniecību savu saražoto produkciju pārdeva, kas ir par 9,9% vairāk salīdzinājumā ar 2013. gadu. Visu saražoto produkciju pārdeva 6% saimniecību jeb par 2,7% vairāk nekā 2013. gadā.

2016. gadā lauksaimniecībā pastāvīgi nodarbināto skaits bija 162 600, kas ir par 6,5% mazāk nekā 2013. gadā. 49 400 bija neregulāri nodarbināti lauksaimniecībā, kas ir par 8,2% mazāk nekā 2013. gadā. Tikai 15,8% jeb 25 700 pastāvīgi nodarbināto lauksaimniecībā strādāja pilnu darba laiku, 84,2% jeb 136 900 bija nepilnu laiku nodarbināti lauksaimniecībā.

Lauku saimniecības Latvijā galvenokārt ir ģimenes uzņēmumi. 2016. gadā 68 9000 jeb 98,5% lauku saimniecību piederēja vienai fiziskai personai, no tām 45,6% saimniecību īpašnieces bija sievietes. 700 jeb 1% lauku saimniecības bija kopīpašuma saimniecības. 69 300 jeb 99% lauku saimniecību vadītāji bija īpašnieki vai viņu ģimenes locekļi. 141 000 jeb 86,7% no visiem pastāvīgi nodarbinātajiem bija lauku saimniecību īpašnieki un viņu ģimenes locekļi. 

2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojumā izlases veidā ieguva informāciju par 30 000 lauku saimniecību. Šādu aptauju reizi trīs gados veic visās Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas dalībvalstīs.

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti