"Latvijas gāzes" pārstāvji aģentūrai LETA pauda gandarījumu par šādu spriedumu. "Tiesas spriedums ir svarīga tiesiskās paļāvības principa uzvara, aizsargājot uzņēmumu no administratīvās iestādes patvaļas, kas politisku vai citu iemeslu dēļ vēlējās piemērot likumu ar atpakaļejošu spēku attiecībā uz valsts un "Latvijas gāzes" akcionāru noslēgtajiem līgumiem," pauda "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.
Uzņēmumā atgādināja, ka lietas apstākļi ir saistīti ar 2016.gadā AS "Latvenergo" iesniegto pieprasījumu "Latvijas gāzei" dabasgāzes pārvades un sadales sistēmas lietošanas pakalpojumu nodrošināšanai, lai izlietotu cita dabasgāzes tirgotāja iegādāto dabasgāzi savam galapatēriņam Latvijas teritorijā - Rīgas TEC-2 - pirms 2017.gada 3.aprīļa jeb pirms gāzes tirgus liberalizācijas. Saistībā ar to "Latvijas gāze" vērsās SPRK, tomēr regulators uzstāja, ka "Latvijas gāzei" ir pienākums izpildīt "Latvenergo" pieprasījumu.
"Administratīvā apgabaltiesa ar 17.oktobra spriedumu ir pilnībā noraidījusi regulatora nostāju tirgus atvēršanā, kā arī sniegusi detalizētu vērtējumu dabasgāzes tirgus atvēršanai Latvijā. Cita starpā tiesa ir veikusi padziļinātu Enerģētikas likuma grozījumu vēsturisko analīzi, izvērtējot gan ekspertu viedokļus, gan arī likumprojektu materiālus, tādā veidā apgāžot regulatora nostāju par gāzes tirgus atvēršanu pirms 2017.gada 3.aprīļa. Tāpat tiesa ir kritiski vērtējusi demisionējušās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas vadītā Ministra kabineta centienus bez pilnvarojuma, pretēji Enerģētikas likuma regulējumam valdības darbības pēdējās dienās atvērt gāzes tirgu. Visbeidzot tiesas ieskatā nepareiza ir bijusi arī regulatora veiktā Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma iztulkošana, kas tiesas ieskatā novestu pat pie situācijas, kad citu valstu nacionālie tiesību akti regulētu Latvijas enerģētikas nozari," klāstīja "Latvijas gāzes" pārstāvji.
Savukārt SPRK pārstāve Ieva Bethere aģentūrai LETA uzsvēra - neskatoties uz to, ka Administratīvā apgabaltiesa ir apmierinājusi "Latvijas gāzes" prasību, minētajam spriedumam nav ietekmes uz pašreizējām tiesībām un pienākumiem, kuri noteikti "Latvijas gāzei" vai dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas infrastruktūras operatoram AS "Conexus Baltic Grid".
SPRK ieskatā tiesa faktiski nav vērtējusi regulatora lēmumu pēc būtības,
bet galvenokārt vērtējusi Enerģētikas likuma un Ministru kabineta izdoto Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumu normas.
"Regulatoram, pieņemot lēmumus, ir pienākums ievērot normatīvajos aktos noteiktās prasības un līdz šim pieņemtie lēmumi ir bijuši atbilstoši Enerģētikas likuma un Ministru kabineta noteikumu prasībām. Lai sniegtu plašākus komentārus, ir nepieciešams detalizētāk iepazīties ar tiesas spriedumu. Regulators nepiekrīt tiesas spriedumā paustajai argumentācijai, tāpēc ir pieņēmis lēmumu minēto spriedumu pārsūdzēt Augstākajā tiesā," pauda Bethere.
Tiesas spriedumu viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
