Ja valdība nolemšot noraidīt rekomendācijas, tad "Telia Company" būšot jāsamierinās, ka pēc vairāk nekā desmit mēģinājumu gadiem, kad tika piedāvāti visi iespējamie risinājumi, uzņēmums vairs nespēs pozitīvi ietekmēt šo uzņēmumu stratēģiju, ko "nesen spilgti izgaismoja gan vadības uzvedība, gan LMT padomes darbs, kas dažas reizes nonācis strupceļā", vēstulē uzsver Andersons, norādot, ka tādā gadījumā "Telia Company" būs jāpārskata LMT un "Lattelecom" statuss uzņēmumu grupas formālajā struktūrā, jo "mums vairs nav iespēju stratēģiski vadīt uzņēmumu".
Andersons norāda, ka "Telia" būs jāpārvērtē arī uzņēmuma aktīvi, pārvēršot tos no stratēģiskām akcijām finanšu akcijās. "Tas nozīmē, ka būsim spiesti mainīt mūsu pieeju gan LMT, gan "Lattelecom".
"Telia" nevar savu akcionāru kapitālu likt ilgtermiņā neproduktīvās un slikti izvietotās stratēģiskās likmēs.
Šī ir ikdienas realitāte biržā kotētam uzņēmuma kā "Telia", kura vadībai ir fiduciārā atbildība pret uzņēmuma akcionāriem. Šī iemesla dēļ kompānijas pārstāvība uzraudzības padomēs tiks pielāgota tā, lai nodrošinātu akcionāru īstermiņa labumu prioritāti pār ilgtermiņa stratēģiskajām investīcijām," rakstīja "Telia" pārstāvis.
Pēc viņa paustā, "Telia" būšot arī jāuzsāk esošo aktīvu pārvērtēšanas process, kas prasīšot pilnu visu akcionāru stratēģijas pārskatu, kā arī audita veikšanu gan no finanšu, gan ētikas un likumības atbilstības viedokļa, lai varētu precīzi noteikt abu uzņēmumu vērtību un iespējas, kā arī jebkuras saistības. Tas būšot sākums akciju stratēģiskās pārvērtēšanas procesam, kas beigšoties ar meklējumiem, lai atrastu pircēju "Telia" daļām abos uzņēmumos.
Akciju pārdošanas gadījumā "Telia", protams, ievēros līgumus ar Latvijas līdzīpašniekiem, kā arī visus Latvijas likumus, teikts vēstulē.
Andersons vēstulē pauž, ka "Telia" lepojas ar to, ka pēdējās divās desmitgadēs ir vadošais ārvalstu investors Latvijā, un ļoti cer, ka tā tas būs arī turpmāk, tomēr tas varēšot notikt tikai tad, ja tiks izbeigts "status quo".
"Mēs esam pārliecināti par mūsu Ziemeļu un Baltijas valstu stratēģiju un vēlamies, lai Latvija kļūtu par vaduguni šajā stratēģiskajā vīzijā, taču tas nevar notikt uz mūsu akcionāru ilgtermiņa interešu rēķina un arī uz Latvijas pilsoņu labāko interešu rēķina," skaidro Andersons, uzsverot, ka "Telia" vēloties būt daļa no Latvijas digitālās nākotnes.
Skandināvu kompānijas vēstule nav pirmais brīdinājums par savu daļu pārdošanu.
Arī Privatizācijas aģentūrā, kas ir valsts akciju turētāja abos telekomunikāciju uzņēmumos, stāsta - uz šādu iespēju “Telia” norādīja jau iepriekš.
Privatizācijas aģentūras vadītājs Vladimirs Loginovs atzīst, ka šo pozīciju var saprast un arī aģentūra atbalsta apvienošanu: “Mums ir zināmā mērā vieglā iespēja, jo mums nav jāskatās uz lielo laukumu, mēs skatāmies tāpat kā privātais akcionārs vai privātā akcionāra acīm. Un, mūsuprāt, ekonomiskais labums no apvienošanas ir un varētu būt diezgan liels gan sinerģiju ziņā, gan atkārtotu akcionāru struktūru ar “Telia”. Bet skaidrs, ka valstij jāskatās plašāk, tāpēc mēs gaidām gala lēmumu no valdības.”
Par nozari atbildīgais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība") arī atzīst, ka "Telia" vēstulei ir pamats.
"Pilnīgi noteikti to nevar vērtēt kā spiedienu, tas nav nekas jauns. Viņu pozīcija bija zināma," norāda Ašeradens.
Arī ministrs norāda, ka apvienošana no biznesa viedokļa ir racionāla, turklāt "Telia" gatava kompromisiem un vairs neuzstāj uz vairākumu apvienotajā kompānijā. "Šobrīd ņemot vērā to, ka valdība vilcinās ar lēmuma pieņemšanu, "Telia" uzsver, ka mēs joprojām uzskatām, ka uzņēmumi ir jāapvieno, bet mēs esam gatavi piekāpties Latvijas valdībai un atdod Latvijas valdībai kontrolpaketi. Plus vēl viņi saka, ka ir gatavi, ka Latvijas uzņēmumi specializējas noteilktās nozarēs, viņi neierobežo arī mūsu eksporta darbības, bet lūdzu to dariet," "Telia" pozīciju raksturo Ašeradens.
Ja tomēr valdība izšķirtos uzņēmumus neapvienot, Latvijas pusei būtu pirmpirkuma tiesības. Izmaksas gan nav mazas, tādēļ iespēja valstij pašai akcijas izpirkt esot mazticama. Taču arī tad, ja "Telia" tās pārdotu trešajai pusei, to nevarētu izdarīt bez valdības akcepta. Arī neatkarīgi no tālākās attīstības, ar valsts drošību saistīto infrastruktūru no "Lattelecom" plānots izdalīt un nodot valsts pārziņā esošā Latvijas Radio un televīzijas centra ziņā. Līdz ar to no drošības viedokļa arī šis scenārijs nav tāds, no kura vajadzētu baidīties, atzīst Ašeradens. Galvenais – valdībai vispār pieņemt lēmumu. Arī premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) atzīst, ka lēmums jāpieņem un tādēļ arī ekonomikas ministra Arvila Ašeradena demisiju uzreiz nepieņēma. "Tas jau vien no uztraukumiem bija – par viņa aiziešanu. Tagad ekonomikas ministrs sola divu trīs nedēļu laikā variantus, kas parādīsies valdības darba kārtībā. Tas, ko es jau esmu teicis – mēs skaidru atbildi iedosim," norāda Kučinskis.
"Telia" grupas uzņēmumiem "Sonera Holding" un "Telia Company" pieder kopumā 49% LMT kapitāla daļu, bet Latvijas valstija "Latvijas Radio un televīzijas centra" un Privatizācijas aģentūras (PA) personā - kopumā 28% daļu. Vēl 23% LMT daļu pieder "Telia" un Latvijas valsts kopīgi kontrolētajam uzņēmumam "Lattelecom".
"Telia" grupas kompānijai "Tilts Communications" pieder 49% "Lattelecom" kapitāla daļu, bet Latvijas valstij PA personā - 51%.
2015.gada novembrī tika saņemts LMT un "Lattelecom" apvienošanas piedāvājums no "Telia", taču pērn aprīlī valdība nolēma, ka LMT un "Lattelecom" turpinās darbu kā līdz šim - atsevišķi. Ministru kabinets arī vienojās piesaistīt neatkarīgu starptautisku konsultantu, kas veiks makroekonomisko, mikroekonomisko un sociālekonomisko izpēti par turpmāko rīcību ar "Lattelecom" un LMT valsts kapitāla daļām, izskatot visus iespējamos rīcības variantus un novērtējot katra varianta stiprās un vājās puses.
Pēc valsts pasūtījuma uzņēmuma "KPMG Baltics" veiktajā pētījumā piedāvātais risinājums paredz izveidot integrētu uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās, balstoties uz akcionāru līgumu, "Telia" un Latvijas valstij katrai pusei piederēs 30-40% akciju. Savukārt 30% akciju tiks piedāvāts iegādāties privātajiem akcionāriem un pensiju fondiem biržā.
