Tekstilijas var izmantot jaunu lietu radīšanā; atkritumu apsaimniekotāji tās pieņem nelabprāt

Pērn no Latvijā saražotajiem auduma izstrādājumiem pārdoti vairāk nekā deviņi tūkstoši apģērbu un vairāk nekā deviņi miljoni zeķu. Viens cilvēks pērn mēnesī apģērbam vidēji tērēja ap 12 eiro. Visvairāk pirkti krūšturi un darba apģērbs, vismazāk sieviešu kostīmi, bet kopējais pārdoto preču skaits salīdzinot ar 2015. gadu samazinājies par vairāk nekā divarpus tūkstošiem izstrādājumu.

Tekstilijas var izmantot jaunu lietu radīšanā; atkritumu apsaimniekotāji tās pieņem nelabprātDārta Dindune

    Viens iedzīvotājs gadā izmet vidēji astoņus kilogramus tekstila. Un, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, tas nav daudz, jo, piemēram, Beļģijā katrs atbrīvojas no 80, Lielbritānijā no 30, bet Francijā no 25 kilogramiem apģērbu gadā.

    "Kopsummā, ja mēs skatāmies uz kopējo atkritumu plūsmu, tad šis īpatsvars ir diezgan neliels, kas liecina par to, ka tiešām mēs nēsājam un lietojam līdz pēdējam," saka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Rudīte Vesere.

    Pērn atkritumu poligonos nonāca 16 tūkstoši tonnu tekstila, taču no visiem atkritumiem tie ir vien trīs procenti. Pastāv iespēja nevajadzīgo nodot dažādām labdarības organizācijām, taču tekstilmateriālu šķirošana vai pārstrāde šobrīd ir brīvprātīga gan iedzīvotājiem, gan 130 Latvijā reģistrētajiem tekstilpreču ražošanas uzņēmumiem.

    "Arī Eiropā šī te tendence - kaut ko darīt, vākt, pārstrādāt - tieši par tekstilizstrādājumiem šobrīd ir tāda brīvprātīga rīcība, bet principā plānots, ka pēc visiem jaunajiem projektiem, pēc 2020. gada tas varētu būt jau obligāts pienākums, kur arī varētu attīstīt šo ražotāja atbildības principu, ne vairs tikai uz brīvprātīgām iniciatīvām, bet jau ar konkrētiem pienākumiem, tātad ar konkrētiem mērķiem, apjomiem un visu, kas ar to saistīts," piebilst Vesere.

    Šobrīd nav zināms, cik tieši ir vietu, kur nodot tekstilatkritumus, to skaits mainās katru dienu. Latvijā nav arī nevajadzīga tekstila savākšanas konteineru, kādi ir citviet Eiropā. Lai gan izveidoti vairāk nekā piecdesmit atkritumu šķirošanas laukumi, tikai deviņi pieņem tekstilpreces.

    "Vai jūs esat redzējusi Rīgā kaut vienu vietu, kur es to varētu izdarīt? Nu tā, pārvietojoties pa ielu vai dzīvojamajā rajonā? Nav jau viņu,'' atzīst Latvijas Zaļā punkta vides pārvaldības vadītāja Laura Berga. "Ja kāds ir atradis kaut kur, kur šīs te lietas likt, tad varbūt viņi atdod kādam uzņēmumam vai arī izmanto pašu vajadzībām; ja ir autoparks, tad ar šīm lietām noslauka eļļas, kad remontē automašīnas - nu, tas ir kā piemērs. Bet es domāju, ka visdrīzāk šīs lietas izvairās pieņemt. Viņi saka, ka tekstilijas pieņem, bet nelabprāt ņem. Un iedzīvotāji arī īstenībā to neizmanto, viņi meklē citus veidus, kā no tām atbrīvoties."

    No vecā tekstila var ražot jaunas preces, matraču un mīksto rotaļlietu pildījumu. Viens no veidiem ir aušana, taču viss atkarīgs no materiāla un tā kvalitātes.

    "Vislabāk der trikotāža, der arī zīda audumi, kokvilnas audumi," par tekstila izmantošanu stāsta audēja Rita. Vispirms sēžas pie stellēm, nomin paminu, atvērumā liek lentīti un ar sistavu to piesit. Tā turpina, līdz audums gatavs. Rita auž gan paklājus, gan somas un spilvenus. Pārstrādā gan savas, gan radu un draugu nevajadzīgās tekstilpreces. "Vienīgi varbūt neder tādi mēteļa audumi. Bet pārējo visu var izmantot. Vecas šalles, lakatus, bet vislabāk der trikotāža, tā veido tādu interesantāku un labāku reljefu. Kā mēs sakām - labāk iegulstas tai audumā."

    Tekstilmateriālus vispirms izmazgā, tad sagriež centimetru platās lentītēs un auž. Vienā tepiķī iestrādā vidēji divus līdz trīs kilogramus tekstila; ja dienā strādā astoņas stundas, var noaust pat metru. Process ir laikietilpīgs, taču uzaustais saglabājas ilgi.

    "Audums sastāv ne tikai no šīm lentītēm. Lentītes es izmantoju tikai audos, bet velkos, šī auduma velkos tiek izmantoti kvalitatīvi, stipri diegi. Un atkarībā no tā, cik šie diegi ir stipri, šādi paklājiņi var būt lietošanā vairākus desmitus gadus. Man ir no manas mammas austie paklājiņi, kuriem jau ir 50 gadu stāžs, un viņi vēl ir skaisti un lietošanā noderīgi," stāsta Rita.

    Latvijas Radio sazinājās arī ar vairākiem tekstila ražošanas uzņēmumiem, lai noskaidrotu, kur viņi liek ražošanas atlikumus, taču tie intervijas atteica. Lai gan 95 procenti tekstilatkritumu ir pārstrādājami, Latvijā šādu pārstrādes rūpnīcu nav. Savukārt Latvijas Zaļais punkts uzsver, tieši iedzīvotāju vēlme šķirot tekstilu nākotnē varētu likt domāt pat tekstilatkritumu pārstrādes attīstīšanu.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti