«Tautas panorāma»: Visos novados un pilsētās iedzīvotājus satrauc bezdarbs

Tas secināms no iedzīvotāju stāstītā "Tautas panorāmai", kas pirms 3. jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām apbraukāja visus 110 Latvijas novadus un deviņas republikas nozīmes pilsētas.

Zemākais bezdarba līmenis Naukšēnu novadā

Aplūkojot nodarbinātību valstī, redzams, ka vislabāk ir Rīgā un Rierīgā, kur bez darba ir ap 3%-4% no visiem iedzīvotājiem. Rīgā tie ir 4%, bet tālāk esošajā Ogres novadā – 3,9%.

Salīdzinoši labi rādītāji ir arī citviet Vidzemē. Valmierā bezdarba līmenis ir apmēram tāds pats kā Rīgā. Vēl zemāks tas ir Naukšēnu novadā – tikai 3,9%. Tiesa, Naukšēni ir mazs novads ar nepilniem 2000 iedzīvotāju.

Smagākā situācija, kā jau tas bieži izskanējis, acīmredzami ir Latgalē, kur bezdarba līmenis ir aptuveni piecas reizes augstāks nekā Pierīgā jeb ap 20%. Augstākais bezdarba līmenis ir Ciblas novadā, kur gandrīz ceturtā daļa iedzīvotāju oficiāli ir bezdarbnieki.

Ne pārāk rožaina situācija ir arī Kurzemē, kur bezdarba līmenis ir ap 7%-8%, bet pierobežā, piemēram, Priekules novadā, bez darba ir katrs desmitais iedzīvotājs.

Tieši to, ka bezdarba dēļ novadi kļūst arvien tukšāki un jaunieši, neatraduši darbu, pamet ne vien dzimto novadu, bet arī valsti, "Tautas panorāma" braucienos pa Latviju dzirdēja visbiežāk.

"Tautas panorāmas" uzrunātā Rēzeknes novada iedzīvotāja pauda pārliecību, ka, lai arī oficiālie dati rāda, ka novadā bez darba ir teju katrs piektais iedzīvotājs, patiesā aina ir daudz drūmāka, jo daudzi nav uzskaitē.

Tāpat cilvēki Preiļu, Madonas un Rundāles novados "Tautas panorāmai" stāstīja, ka darba iespēju trūkuma dēļ viņu tuvinieki devušies darba gaitās uz Lielbritāniju. Pārsvarā aizbraucot jaunāki cilvēki.

Pētnieks: Bezdarba mazināšana - pašvaldību rūpe

Par pašvaldībām atbildīgajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) pauda pārliecību, ka jebkurš novads ir piemērots vai nu tūrisma vai rūpniecības, vai varbūt kādas citas nozares attīstībai, kā galvenos instrumentus, kas ir pašvaldību rokās, minot Eiropas fondu un investīciju piesaisti.

Tāpat ministrijas pieredze liecina, ka izšķirīga loma ir tieši pašvaldības vadītāja personībai, kam piekrīt arī pašvaldību pētnieks Visvaldis Valtenbergs.

"Likums pašvaldībām uzliek [pienākumu] rūpēties par bezdarba mazināšanu, bet atstāj ļoti daudz iespējamos veidus, kā pašvaldības to var darīt.

Tā ir infrastruktūra, lēti komunālie pakalpojumi, sakārtota ceļu infrastruktūra un sabiedriskais transports. Tas ir tas, ko uzņēmēji sagaida no pašvaldībām Latvijā, lai viņiem būtu motivācija uzturēt savas ražotnes. Un uzņēmēji parasti ir reālistiski par to, ko var sagaidīt no pašvaldības. Vēl viena plaši izplatīta atbilde ir – labākā palīdzība ir vienkārši netraucēt darboties," teica pētnieks.

Pēc viņa teiktā, vēl reģionos ir iespēja izvērst lauksaimniecisko darbību. "Ir daudz piemēru, kur veidojas lauksaimniecības kooperatīvi un pašvaldības iesaiste kā koordinējošajam partnerim no sākuma ir ļoti svarīga," uzskata Valtenbergs.

Kā vietvaru vadītāji skaidro bezdarba līmeni?

Kā līdzšinējie pašvaldību vadītāji skaidro augsto bezdarba līmeni savā novadā un, kāpēc to nav izdevies mazināt, "Tautas panorāma" jautāja arī īpašās intervijās.

Lielākā daļa interviju jau ir atrodama sabiedrisko mediju portālā Lsm.lv sadaļā "Tautas panorāma".

Visās intervijās jautāts par to, kas pēdējo četru gadu laikā ir izdevies, kas nav izdevies, tāpat novadu vadītāji atbildēja uz citiem jautājumiem un komentēja novadu iedzīvotāju pausto tikšanās laikā ar "Tautas panorāmu".