Panorāma

Daudz amputāciju neuzmanības dēļ

Panorāma

NATO "acis" debesīs - AWACS

Mainīgas sekmes ar ES fondu apgūšanu

«Tautas panorāma»: Pašvaldībām mainīgas sekmes ar ES fondu apgūšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Latvijas pašvaldībām līdzšinējās sekmes ar Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē ir bijušas mainīgas - līderos ir lielās pilsētas Ventspils un Liepāja, kā arī Mārupes novads. Savukārt ne tik labi ar ES naudas apguvi ir veicies, piemēram, Ciblas un Baltinavas novadā.

Atlikušas tieši divas nedēļas, līdz iedzīvotājiem visā Latvijā būs jāizdara izvēle, kuri politiķi uz nākamajiem četriem gadiem stāsies pie novada stūres. Šis sasaukuma laiks ir īpašs arī ar to, ka sakrīt ar pēdējo ES fondu apguves periodu, un lielā mērā tieši no pašvaldību vadītājiem būs atkarīgs, vai novadu izdosies attīstīt par Eiropas līdzekļiem.

Absolūta līdere - Mārupe

Vērtējot ES infrastruktūras un sociālo fondu izlietojumu no 2012. līdz 2015. gadam, Rīga uz katriem 1000 iedzīvotājiem apguvusi 1,1 miljonu eiro ES fondu naudas. Lai arī pēc daudziem citiem rādītājiem Rīga ir līderpozīcijās, šajā sarakstā  galvaspilsēta ierindojas 29. vietā.

Līderos ir citas lielās pilsētas, piemēram, Liepāja ar 2,2 miljoniem, Ventspils - pat 3,1 miljonu eiro uz 1000 iedzīvotājiem, un absolūts līderis ir Mārupe - apgūti seši miljoni uz 1000 iedzīvotājiem. Tas gan galvenokārt, pateicoties lidostas "Rīga" attīstīšanai piesaistītajiem 57,7 miljoniem eiro.

Augsti rādītāji arī Inčukalna novadā, kas savukārt skaidrojams ar vērienīgām valsts galveno autoceļu rekonstrukcijām. Interesanti, ka starp līderiem ir arī Kārsavas novads - apgūti teju 2,8 miljoni eiro uz 1000 iedzīvotājiem, kamēr blakus novados - Baltinavā - 215 000 eiro, bet Ciblas novadā - vien 5500 eiro.

Novados, kur ar ES fondu līdzekļu piesaisti nav veicies, to ievērojuši arī vietējie iedzīvotāji.

Rucavā, kas ES fondu apguvē no 119 novadiem ir 115. vietā, viena no "Tautas panorāmas" uzrunātajām iedzīvotājām lēsa, ka problēma ir zināšanu trūkumā, bet cits iedzīvotājs zināja sacīt, ka par projektiem atbildīgais aizbēdzis.

Par Eiropas naudu daudz runā arī novados, kur ar līdzekļu piesaisti veicies labāk, un domas dalās – kamēr vieni par lielajiem projektiem priecājas, citi norāda – nav jau to cilvēku, kas pa sakoptajiem skvēriem staigātu un jaunajos baseinos peldētu. Tikmēr Mārupē izskanēja bažas, ka daļu izlietotos līdzekļus var nākties nākotnē atmaksāt.

Uzsvars - uz attīstību

Bažas par izlietoto līdzekļu efektivitāti tiešām ir aktuālas šajā – otrajā ES fondu līdzekļu apgūšanas periodā, jo, kā norāda Finanšu ministrija (FM), iepriekš gūtā pieredze likusi mainīt akcentus un turpmākos gadus pašvaldībām būs daudz mazākas iespējas piesaistīt ES līdzekļus, piemēram, pilsētas galvenās strūklakas atjaunošanai, jo svarīga būs projekta ekonomiskā atdeve.  
 
"Šajā 2014.-2020. gada plānošanas periodā mēs esam maksimāli izstrādājuši šos nosacījumus šādus, lai visi šie projekti būtu pamatā vērsti uz uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamo infrastruktūru, uz vecu rūpniecisko teritoriju sakārtošanu tā, lai tur varētu ieplūst jauna dzīvība un attīstītu ražošanu tā vietā, lai skatītos uz parku un skvēru sakārtošanas projektiem.

Šajā plānošanas periodā pieeja ir tāda, ka attiecībā uz šiem teritoriālās attīstības projektiem visas pašvaldības ir spiestas apsolīt konkrētus atdeves rādītājus, no kuriem galvenie ir darbavietas un piesaistītās privātās investīcijas.

Tas ir projektā ielikts un pēc tam jāpilda. Iepriekšējā plānošanas periodā šāda pieeja nebija," stāsta FM ES fondu stratēģijas departamenta direktors Edgars Šadris.

Ievērojams finansējums šajā plānošanas periodā būs pieejams gan izglītības un veselības, gan transporta infrastruktūras, tātad, ceļu sakārtošanai, bet, kā norāda FM, mazākas iespējas nekā iepriekš tikt pie finansējuma būs mazajām pašvaldībām, jo vairāk projektu būs mērķēti uz lielajām pilsētām un reģionālajiem centriem.

Tieši to, ka mazās pašvaldības pie Eiropas naudas tiek retāk, intervijās "Tautas panorāmai" pauda arī novadu vadītāji. Visas intervijas ar viņiem atrodamas "Tautas panorāmas" sadaļā "Mēri" sabiedrisko mediju portālā LSM.lv.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti