Diskusijas par jaunajiem meža apsaimniekošanas noteikumiem, kuri atļautu kailcirtes piekrastē un ļautu cirst kokus ar mazāku diametru, nekā atļauts šobrīd, bija ilgas, un trešdien, 22.novembrī, plānota jau 26. iesaistīto pušu tikšanās. Muižnieks sacīja, ka trešdien varētu panākt kādu kompromisu.
Muižnieks teica, ka meža īpašnieki arī piekritīs kompromisiem, piemēram, atstāt noteiktu koku skaitu cirtē, bet skaidrs, ka abas puses būs ar kaut ko neapmierinātas.
Viņš sacīja, ka meža īpašnieki var piekrist ierobežot pieļaujamo kailcirtes platību piekrastē līdz vienam hektāram, bet kailcirtes ir nepieciešamas, lai varētu atjaunot priedes piejūras mežos.
“Diez vai mēs gribētu ar krūmiem aizaugušu piejūru,” pauda Muižnieks, norādot, ka runa nav par pašu piekrastes aizsargjoslu, bet zonu aiz tās.
Meža īpašnieku pārstāvis norādīja, ka meža nozare piedāvā apsaimniekot mežus saimnieciski pamatotāk, un, viņaprāt, kopjot mežu, tas nebūtu pretrunā ar dabas aizsardzību.
Viņš pauda, ka tieši atbildīga mežu kopšana varētu pat dot pozitīvu ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā.
Jau ziņots, ka dabas aizstāvji piedāvāja kompromisu - ja mežu apsaimniekotājs piekrastē veidos kailcirti, tad tai ir jābūt uz pusi mazākai, nekā bija plānots atļaut iepriekš. Zemkopības ministrija atzinusi, ka šī platība ļautu sasniegt mērķi atjaunot priežu audzes, tādējādi abas puses, iespējams, panāks kompromisu.
No idejas atļaut kailcirtes arī piejūras mežos Zemkopības ministrija (ZM) neatteiksies. Tomēr diskusijā iesaistītie ir ceļā uz to, lai panāktu kopsaucēju. Iepriekš ministrija gribēja pieļaut divu hektāru lielas kailcirtes, un dabas organizācijas norādīja uz dažādiem riskiem - kā pieaugošu izcirtumu skaitu un vecu koku izzušanu.
Plānotās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos gan ļautu ne tikai cirst, kur agrāk to darīt nevarēja, bet arī dotu iespēju cirst tievākus kokus nekā līdz šim. Taču noteikumi par pienākumu uzliek kailcirtes arī atjaunot, stādot augstvērtīgu materiālu.
ZM valdībā vēlas virzīt apstiprināšanai dabas aizstāvju kritizētos grozījumus mežu ciršanas noteikumos, kas atļautu kailcirtes daļā piejūras mežu un ļautu cirst tievākus kokus. Arī mežu īpašnieki aicinājuši šos grozījumus apstiprināt, jo tikai ar izlases cirtēm nepietiek, lai atjaunotu priežu mežus, ko pamazām pārņem lapu koki.
Taču dabas aizstāvji iebilst. Viņuprāt, plānotās izmaiņas rada būtiskus draudus meža ekoloģiskajām un sociālajām vērtībām. Turklāt domāt tikai par ekonomiskām interesēm ir tuvredzīgi un tas nekādi nesaistās ar ilgspējīgu mežsaimniecību. Viņi arī pieļauj, ka jaunie noteikumi samazinās mežu dabas vērtību un būtiski palielinās kailcirtes apmērus.
