Meklējot iespēju nopelnīt, laukos aizvien biežāk vaļasprieks kļūst par mazo biznesu. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) statistika liecina, ka 2009. gadā visā Latvijā bijuši vien 559 mājražotāji, bet 2016. gada nogalē jau reģistrēti1390 mājražotāji.
"Šobrīd ir populāri tie mājražotāju tirdziņi, un mājražotāju kustība ir labi aizgājusi. Paskatoties statistiku pa pēdējiem diviem gadiem, sanāk, ka gadā ir reģistrējušies 178 jauni mājražotāji visā Latvijā," lēš LLKC uzņēmējdarbības konsultante Raimonda Ribikauska.
Pirms pāris gadiem par mājražotāju kļuva arī vītiņniece Inga Eglīte, kuras kūkas nu jau zināmas ne vien Auces un apkaimes novados, bet arī Jelgavā, Jūrmalā un kaimiņvalstī Lietuvā.
"Īstenībā tā ir ļoti liela slodze. Visu laiku dari viens pats, un viss ir atkarīgs tikai no tevis. Algu mums neviens nemaksā, cik es nopelnu, tik arī man ir.
Ja es saslimstu, tad man naudas, protams, ka nav. Slimot es vispār nedrīkstu," atzina mājražotāja Inga Eglīte.
Šonedēļ Inga tikusi arī pie savas kūku mājas, par kuru sapnis lolots jau vairāku gadu garumā, bet attīstīt ražotni vēl tālāk gan Inga pagaidām nedomā. Un viens no iemesliem ir nebeidzamā birokrātija.
"Mums ir tāda pati dokumentu plūsma kā lielajiem ražotājiem, un precei jāveic tieši tādas pašas analīzes kā lielajiem ražotājiem, un maksā tās tieši tikpat, cik lielajiem ražotājiem," teica mājražotāja.
Uzņēmējdarbības konsultante atzīst, ka visbiežāk mājražotāji par labu savas darbības reģistrācijai sliecas, jo tā paver iespēju piesaistīt dažādu fondu līdzekļus, kā arī iespēju savu produkciju tirgot veikalos
Vislielākais mājražotāju pieaugums pēdējos gados bijis maizes un miltu izstrādājumu kā arī gaļas produktu ražošanā.
