Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikuma par nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām būs atzīti ne tikai uzņēmumi ar licenci dabas gāzes pārvadei un uzglabāšanai, bet arī sadalei.
Tas nozīmē, ka likums attieksies arī uz "Latvijas gāzi", nevis tikai "Latvijas gāzei" piederošo uzņēmumu "Conexus Baltic Grid", kuras rīcībā ir Inčukalna dabasgāzes krātuve.
"Conexus Baltic Grid" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai iepriekš nosūtīja vēstuli, kritizējot paredzētos grozījumus kā netaisnīgu un negodīgu noteikumu maiņu spēles laikā, kas atbaidīs investīcijas.
Arī Saeimas opozīcijā esošās partijas "No sirds Latvijai" deputāts Ringolds Balodis grozījumus kritizēja, jo tajos neesot ievērots tiesiskās paļāvības princips. Tagad tas esot labots, uzskata EM parlamentārais sekretārs deputāts Vilnis Ķirsis ("Vienotība").
"Ja iepriekš bija likumprojektā paredzēta iespēja ne tikai aizliegt darījumu, kurš vēl tikai kaut kad nākotnē notiks, bet arī jau esošajā situācijā pārvērtēt, vai uzņēmums pieder kādam nedraudzīgam valstij cilvēkam vai cilvēku grupai, vai tamlīdzīgi,
tad šobrīd mēs šo atpakaļskatu par to, ka var pārvērtēt esošo situāciju, to mēs noņemam, un valdība varēs aizliegt tikai darījumu, kas notiks nākotnē pēc likuma spēkā stāšanās," teica Ķirsis.
Opozīcijas deputāti tikmēr piedāvāja būtiski paplašināt uzņēmumu loku, kuru darījumos valsts varētu iejaukties. Partijas "No sirds Latvijai" deputāti aicināja likumu attiecināt arī uz uzņēmumiem naftas, metālapstrādes un pārtikas nozarē, kam apgrozījums pārsniedz 25 miljonus eiro.
Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš ("Saskaņa") tikmēr rosināja likumā iekļaut ostu un lidostu infrastruktūras īpašniekus, kā arī zemes īpašniekus, kam pieder vairāk nekā 2500 hektāru zemes. "Manuprāt, visi ļoti svarīgi priekšlikumi mūsu nacionālās drošības ietvarā. Varam ielikt arī kādu telegrāfa stabu."
Šos opozīcijas priekšlikumus komisija noraidīja, tomēr atbalstu guva Elksniņa un Ķirša rosinājums pazemināt likumprojektā noteikto siltumenerģijas ražotājam piederošo siltumtīklu garuma slieksni, lai par nacionālajai drošībai nozīmīgiem varētu atzīt arī Daugavpils un Liepājas siltumtīklu īpašniekus.
Savukārt elektronisko sakaru jomā deputāti lēma sašaurināt likuma tvērumu, lai likums attiektos tikai uz trīs lielākajiem mobilo sakaru operatoriem un "Lattelecom".
Komisija izskatīja nedaudz vairāk kā pusi no 63 iesniegtajiem priekšlikumiem. Deputāts Jānis Ādamsons ("Saskaņa") rosināja grozījumiem noņemt steidzamību un skatīt tos ierastajā kārtībā vairākas nedēļas. Viņā gan neviens no pārējiem deputātiem neklausījās, un likumprojektu plānots pieņemt jau šonedēļ.
"Skrupulozi ejam cauri, piesaistot juristus, jo divi lasījumi ir divi lasījumi. Ar to nav ko lepoties, vienkārši drošības situācija valstī un reģionā to prasa no mums, bet tajā pašā laikā mēs gribam kvalitatīvu likumu, un tas prasa laiku. Līdz ar to rītdienas sēdē paredzētie jautājumi ir atcelti un mēs turpinām rītdien, lai varētu beigt un ceturtdien Saeimas plenārsēdē izskatīt," sacīja deputāts Ainars Latkovskis ("Vienotība").
Iepriekš vairāki koalīcijas deputāti pauduši, ka grozījumi ir saistīti ar "Latvijas gāzi" un tie jāpieņem steidzami, lai novērstu Latvijas drošībai bīstamus darījumus.
