Tik liela rosība vismaz Kurzemes pusē sen nav redzēta, tā, piemēram, Kazdangas pagastā Rūnu mājas ceļgalā ieraugāma paprāva kaudze ar ābolu maisiem. Saimnieks Ziedonis Zommers stāsta, ka drīz atbraukšot uzpircējs. Pašam ābeļdārzs ir divus hektārus liels, tāpēc viņam esot izdevīgi salasīt ābolus un tos lielos daudzumos pārdot.
„Kāpēc laist vējā dzīvu naudu, ja var salasīt. Nepilnas divas stundas un tie ir 15 eiro. 40 maisi man te piekabē, tie ir vairāk nekā 100 eiro. Brauks uzpircēji no Aizputes, astoņi centi kilogramā - tā ir laba cena," nosaka Ziedonis Zommers.
Šogad tā ir augsta cena āboliem, stāsta Sandis, viens no uzpircējiem. Viņš gan neatklāj, par cik ābolus iepērk Polijā. Jebkurā gadījumā rudenī šāds bizness ir izdevīgs.
„Iepērkam gan bāzē augļu noliktavās, gan paši braucam paši pa sētām. Lielākoties vedam uz Poliju. Tur viss nosala, tāpēc ir pieprasījums," viņš norāda.
Kamēr citi pārdod ābolus, daļa paši spiež sulas, taču kopumā Latvijā šie apjomi nav lieli, spriež „Durbes veltes” saimniece Evija Kopštāle.
„Cenas ir augstas, jo Polijā nav ābolu raža, protams, pēc tam šie āboli sulu koncentrātu veidā nonāk pie mums atpakaļ. Vēl piemājas dārziņu saimnieki stiepj savu ābolus uz komposta kaudzi, tas man liekas ir par traku," nosaka Kopštāle.
Evija iegādājusies sulu spiedi, ko par simbolisku samaksu varot izmantot arī vietējie Durbes iedzīvotāji.
„Pie manis brauc daudzi spiest sulas, sestdienās un svētdienās mums ir atvērtā ražotne. Iekārtas ir vienkāršas un cilvēks var atbraukt ar dažiem maisiem ābolu un izspiest sulu, nevis pirkt veikalā," viņa stāsta par savu iniciatīvu.
Evija Kopštāle parasti sezonā pārdod aptuveni 1000 litrus ābolu sulas, kas nav liels apjoms. Viņa tās pilda stikla pudelēs un burkās, jo ērtais iepakojums ar maisiņu kastēs ir salīdzinoši dārgs un cilvēkiem neizdevīgs. Konkurēt ar lieliem pārstrādes uzņēmumiem kaimiņvalstīs šobrīd nav iespējams, taču sulu spiest pašu vajadzībām varot katrs, atliek tikai salasīt ābolus.
