Sola turpināt speciālo Latgales izaugsmes programmu

Ministru prezidents un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ar Latgales plānošanas reģiona darbu un reģionam piešķirto Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma apguvi, kas aizvadītajā periodā bija 52 miljoni eiro, ir apmierināti un sola speciālo Latgales programmu turpināt. Vienlaikus valdībā strādā pie jaunu instrumenta investoru piesaistei. Tikmēr mazākās Latgales pašvaldības aizvien norāda uz grūtībām investoru piesaistē.

Labvēlīgas uzņēmējdarbības vides attīstīšanai Latgalē īsteno jau otro Latgales programmu jeb rīcības plānu reģiona izaugsmei, kurā kopš 2015.gada no Eiropas Reģionālās attīstības fonda kopumā plānots ieguldīt 52 miljonus eiro,  izveidojot vairāk kā 800 darba vietas un degradēto teritoriju īpatsvaru samazinot par vairāk nekā 100 hektāriem.

Tiekoties ar Latgales pašvaldību vadītājiem, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) līdz šim paveikto vērtēja atzinīgi: “Mēs visu laiku sekojam līdzi, kas notiek ar mūsu struktūrfondiem. Ja mēs salīdzinām – šīs programmas bija lielajām pilsētām, reģionālās attīstības centriem un Latgalei. Ja mēs skatāmies pēc apgūšanas intensitātes un projektu veidošanas, tad Latgale atrodas pirmajā vietā. Un tas lielā mērā ir saistīts tieši ar to, ka bija sadarbība un redzējums par šo programmu, un iesniegto projektu īpatsvars ir visaugstākais tieši Latgalē,” norādīja Gerhards.

Latgales programmā šobrīd noslēgti četri projekti par teju 17 miljoniem eiro, kur tiks radītas vairāk nekā 280 darbavietas. Tāpat tiek strādāts pie vēl vairākiem iesniegtajiem projektiem. Kopumā jau šobrīd skaidrs, kā tiks apgūta vairāk nekā puse no Latgales programmā pieejamā finansējuma.

Arī nelielais pierobežā esošais Ciblas novads sadarbībā ar blakus esošo Ludzas pilsētu realizē projektu par stratēģiski svarīga ceļa sakārtošanu. Tomēr attiecībā uz investoru piesaistei svarīgo ražošanas telpu sakārtošanu novada vadītājs Jurus Dombrovskis (Zaļo un Zemnieku savienība) norāda – lai Latgales programmas ieviešana veiktos ātrāk un efektīvāk, nepieciešams mīkstināt noteikumus.

“Noteikumi ir ļoti drakoniski, jo izpildīt visus kritērijus uzņēmējam-investoram ir ļoti grūti, it sevišķi mums mazos novados, kur nav tādi spēcīgi uzņēmēji, kuriem ir miljoniem apgrozījums dotu [iespēju] vismaz kādus trīs gadus neko nemaksāt. Darba vietas, darba algas legāli maksāt, lai cilvēki strādā. Bet, ja viņam vēl pretim jāliek nauda par telpu nomu un vēl investīcijas tikpat ieguldīt, nu tas nav iespējams. Mums nav tādu investoru. Lielās pilsētās tas būtu izpildāms, piemēram, Rēzeknē, kur dzelzceļa mezgls. Bet, ja tas ir tālu no lielām maģistrālēm, dzelzceļa mezgliem, tas nav izpildāms,” norāda Dombrovskis.

Pašvaldības plāno vērsties valdībā ar aicinājumu par kritēriju pārskatīšanu. Tikmēr Latgales plānošanas reģiona administrācija apgalvo, ka darbs pie finansējuma apgūšanas turpinās visai aktīvi. Turklāt finansējuma tam pat pietrūks, jo rindā šobrīd gaida vēl 12 rezerves projekti, kuriem valdībā nākamajā periodā tiks prasīti vēl papildu vismaz 29 miljoni eiro.

Arī ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) pēc tikšanās ar Latgales pašvaldību vadītājiem nenoliedz – jautājums par Latgales programmas nākotni noteikti drīzumā tiks aktualizēts. Vienlaikus viņš norādīja, ka jau šobrīd valdībā tiek skatīti arī vairāki citi jauni instrumenti investoru piesaistei reģionos.

“Ņemot vērā, ka no nākamā gada visā Latvijā tiek ieviests reinvestētās peļņas princips, kas nozīmē, ka tiem kas iegulda, kas ceļ jaunus uzņēmumus, tāpat ir peļņas nodoklis nulle par šo daļu. Tad tas instruments, kas ir brīvās ekonomiskās zonas, būs visā Latvijā. Tieši tāpēc, un arī vēloties padarīt efektīvāku investoru, īpaši ražotāju piesaisti, mēs šobrīd modelējam jaunu pieeju, kura esot konkrētam investoram, kas rada darbavietas un kas var izveidot ražošanu, valsts izveido elastīgu instrumentu fondu, tas ir, gan subsidējot kādas darba vietas izmaksas. Faktiski izskatām visus iespējamos modeļus, kā to darīt,” pastāstīja Kučinskis.

Rīcības plāns Latgales reģiona izaugsmei turpmākajiem diviem gadiem valdībā tiks virzīts nākamā gada sākumā. Tikmēr šonedēļ Ministru prezidenta birojā darbu sācis ārštata padomnieks Latgales attīstības jautājumos – pašreizējais Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (Zaļo un zemnieku savienība).

0 komentāri
Pievienot komentāru
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie

Populārākie
Interesanti