Sadarbībā ar praktiskās biznesa izglītības ekspertu „Junior Achievement” skolas visā Latvijā īsteno skolēnu mācību uzņēmumu programmu, un tā kļūst arvien populārāka.
Lai šo programmu absolvētu, nepieciešams izveidot biznesa ideju, ar to startēt vismaz piecos gadatirgos un tālāk, iespējams, domāt par sava uzņēmuma reģistrēšanu.
Programmas organizatori atklāj, ka trešā daļa absolventu kļūst par uzņēmējiem vai jau esošu uzņēmumu vai nevalstisko organizāciju vadītājiem.
Katru gadu pieaug skolēnu interese izmēģināt roku uzņēmējdarbībā, ne vien rakstot biznesa plānus, bet arī veidojot skolēnu mācību uzņēmumus. Latvijā ir speciāla programma „Skolēnu mācību uzņēmums”, ko organizē praktiskās biznesa izglītības eksperts „Junior Achievement” sadarbībā ar skolām.
Turklāt augot ne vien jauniešu interese pašiem kļūt par darba devējiem un produktu vai pakalpojumu ražotājiem, bet arī kvalitāte.
„Junior Achievement” interneta lapā lasāmi daudzi stāsti par to, kā skolēnu idejas pāraugušas reālā uzņēmējdarbībā.
Šonedēļ skolēnu mācību uzņēmumu gadatirgus norisinājās Jelgavā, un tajā piedalījās 65 topošie uzņēmēji no gandrīz visām pilsētas skolām. Audzēkņi tirgū izstāda savus radītos produktus vai iepazīstina ar pašu radītu pakalpojumu. Ideju mēģina pārdot, uzrunājot pircējus un īpašu žūriju.
"Mēs piedāvājam mūsu zeķītes, kuras arī ir eko zeķītes, un viņām virsū ir uzspiesti latvju raksti, latvju rakstu zīmes, katrai ir arī sava nozīme. Vēl mēs pārdodam makus, kas ir telefoniem un var arī brilles ielikt iekšā. Arī ir uzspiesti virsū latvju raksti," stāsta Alise, kas kopā ar draudzeni Amandu ir izveidojušas skolēnu uzņēmumu.
Alise un Amanda mācās komerczinību klasē, un meiteņu uzņēmuma nosaukums ir „Auseklis”. Abas ir pārliecinātas, ka latvju raksti pašlaik ir moderni un patriotiski. Pagaidām zeķes ir baltā krāsā ar melnu uzdruku, bet maciņi – pelēki ar melnu. Pēc šī gadatirgus skolnieces iecerējušas veidot zeķes arī citādā krāsā un citā garumā. Ideju topošajiem uzņēmējiem netrūkst, un gadatirgū izstādītas arī koka galda lampas, bumbiņas stresa noņemšanai, apgleznotas stikla pudeles un kanvas gleznas.
Agneses uzņēmuma nosaukums ir „Pirkstiņlelles”.
"Šīs ir pirkstiņlelles. Tās vairāk ir domātas pirmsskolas vecuma bērniem. Pirkstiņlelles rosina bērnu attīstību, domāšanu, un bērni var radīt paši savus teātrus," stāsta Agnese. "Šajā biznesa idejā es iedvesmojos, skatoties uz savu māsu. Pirmās pirkstiņlelles es iedevu testēt viņai. Viņai tās ļoti patika, un tāpēc arī radās šī biznesa ideja. Doma ir iet uz pirmsskolas izglītības iestādēm un stāstīt, un rādīt savu produktu skolotājām, lai viņas šo produktu varētu iegādāties un izmantot bērniem rotaļu nodarbībās," pauž Agnese.
Ekonomikas skolotāja Inta Jorniņa atklāj, ka tieši gadatirgū skolēni apgūst uzņēmējam nepieciešamās prasmes komunicēt un pārdot savu ideju.
Spīdolas ģimnāzija katru gadu piedalās arī Latvijas mēroga gadatirgū un tagad uzsākusi mācību uzņēmumu sadarbību arī ar Grieķiju un Itāliju.
"Mums šogad skolā ir vairāk nekā 40 mācību uzņēmumi un no astotajām klasēm, no devītām klasēm, no vienpadsmitajām klasēm," norāda Jorniņa. "Jāsaka, ka daži varbūt ir tādi ar lielu skatu uz nākotni, un tad ir tādi, kas, protams, strādā, lai iegūtu pieredzi. Mums, lai dabūtu ''ieskaitīts'' skolēnu mācību uzņēmumā, viņam jābūt [dalībai] no pieciem līdz astoņiem tirdziņiem. Tas nav tā, es aizeju uz pirmo tirdziņu, man neviens nepērk, nu un ar to mana darbība beidzas. Ja tas ir tikai viens tirdziņš, tad no kompetences uzņēmējdarbības tur nebūs nekā," sacīja Jorniņa.
Skolēnus vērtē īpaša žūrija, darba devēji un pašvaldība. Komisijas locekle Rita Vectirāne stāsta, ka īpašu vērību pievēršot tiem jauniešiem, kas gadatirgū startē vairākus gadus pēc kārtas un katru reizi uzlabo savu produktu vai pakalpojumu. Gadatirgu valsts mērogā organizē "Junior Achievement". Tā valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns saka, šogad reģistrēto mācību uzņēmumu skaits jau pārsniedz deviņus simtus.
"10%-15% mūsu programmu absolventu kļūst par reāliem uzņēmējiem piecu gadu laikā pēc programmas absolvēšanas," norāda Krievāns.
"Savukārt, ja ir runa par iesaisti uzņēmējdarbībā, kas ir tikpat labi nevalstiskās organizācijas vadība vai uzņēmumu valdēs dalība, tad šie jau faktiski sasniedz pat līdz 30% programmas absolventu," saka Krievāns.
Atzinīgi šādu darbību vērtē arī Latvijas Darba devēju konfederācijā, norādot, ka tikai praksē skolēni varot pārliecināties par to, vai viņiem interesē uzņēmējdarbība.
