Pasaulē nav vienotas definīcijas, kas ir sociālā uzņēmējdarbība, bet galvenokārt tā ir dažādu preču ražošana vai pakalpojumu sniegšana nevis uzņēmuma īpašnieku maksimālās peļņas gūšanai, bet peļņas ieguldīšanai kādas sociālas problēmas risināšanā vai sabiedriskā labuma radīšanā.
Šobrīd Latvijā ir aptuveni 150 komersanti, biedrības vai nodibinājumi, kas atbilst sociālās uzņēmējdarbības pazīmēm, stāsta Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Madara Ūlande.
Tāpēc viņa īpaši priecīga par Saeimā pieņemto Sociālā uzņēmuma likumu, kas pirmo reizi Latvijas vēsturē definē, kas ir sociālā uzņēmējdarbība.
“Mēs ļoti ceram, ka šis likums radīs ļoti labu pamatu un labu spēles laukumu, vienādus spēles noteikumus šiem sociālajiem uzņēmējiem, ka viņi var, izmantojot citas atbalsta iespējas, augt, attīstīties un radīt šo sociālo labumu Latvijai,” pauž Madara Ūlande.
Likumā arī noteikti dažādi atbalsta instrumenti sociālajiem uzņēmējiem, piemēram, Labklājības ministrijas un “Altum” atbalsta programma.
Vieni no šīs jomas celmlaužiem Latvijā ir labdarības veikali “Otrā elpa”, kas jau kopš 2011.gada rīko regulāru finansējuma konkursu “Otrās elpas stipendija”, atbalstot dažādas sociālas iniciatīvas visā Latvijā. Viņi atzīst – likums būs palīgs tiem, kas izlems šobrīd kļūt par sociālajiem uzņēmējiem.
“Viņiem tas būs vieglāk, nekā mums tas savulaik bija, tas ir ļoti forši,” atzina Labdarības veikala “Otrā elpa” pārstāve Kristīna Guste.
Cilvēku interese par sociālo uzņēmējdarbību ir, to apliecināja arī Kuldīgā notikušais informatīvais seminārs par šo tēmu.
Sociālā uzņēmuma likums spēkā stāsies 2018.gada 1.aprīlī.
