Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, aizvadītā gada pirmajos trīs ceturkšņos ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits Latvijā sarucis par gandrīz 9000. Tikmēr valsts sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumi gadu no gada pieaug.
Pagaidām gan ieņēmumu pieaugums apsteidz izdevumu pieaugumu, taču jau 2018. un 2019. gadā šī situācija var mainīties.
Tas nozīmē, ka sociālā budžeta uzkrājuma veidošanai novirzāmās summas pakāpeniski sadils un apsīks, liecina Labklājības ministrijas prognozes.
Turklāt – tās tapušas vēl laikā, kad spēkā bija aizvadītā gada nogalē steigšus atceltās likumu normas, kas paredzēja no šā gada 1. janvāra ieviest minimālās sociālās iemaksas.
“Situācija speciālajā budžetā ir kritiska, jo ir tik mazs pārpalikums un finansēšanas riski pastāv. Ar 2015. gadu, atceļot izmaksu ierobežojumus īstermiņa pabalstiem, strauji pieaudzis slimības pabalsta saņēmēju skaits un apmērs un šī tendence nav apstājusies. Savukārt, mērķējoties uz dzimstības uzlabošanu, strauji pieauguši izdevumi ar demogrāfiju saistītajiem pabalstiem,” iepriekš portālam lsm.lv atzina Labklājības ministrija.
Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks gan mēģina mierināt.
„Mēs rēķināsim un skatīsimies, kādas ir izpildes tendences. Katru gadu, pārskatot sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumus un izdevumus, veidojot katra gada budžetu, tiek vērtēts arī tas, kā izpildās iepriekšējais. Es nevaru pagaidām apgalvot, ka 2019. gadā mums tiešām būs tekošā gada mīnuss. Patlaban sastādītajā budžetā 2019. gadā nav šo mīnusu. Tas, ka izpilde varētu nebūt tāda, kāda tā ir ielikta budžetā, ir tuvākās nākotnes jautājums,” saka Alliks.
Tomēr viņš nenoliedz, ka no sociālās apdrošināšanas sistēmas viedokļa pašreizējā situācija nav uzskatāma par ilgtspējīgu.
„Mums nevajag jaukt cēloņus ar sekām. Problēma ir tajā, ka viena trešdaļa Latvijas iedzīvotāju likumīgi drīkst maksāt mazas vai nekādas iemaksas. Un par to būs diskusija, vai atļaut vienai daļai cilvēku sociālās apdrošināšanas maksājumus neveikt vispār vai veikt minimālā apmērā – gan par mikrouzņēmumu nodokli, gan par to, ka, strādājot pilna laika darbu, viņa atalgojums ir minimālā alga. Tas ir komplekss jautājums,” norāda Alliks.
Labklājības ministrijas politiskās vadības publiskie izteikumi gan liecina par vēlmi izvairīties no nepopulāriem lēmumiem.
Labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”) šonedēļ izteicies, ka diskusijas par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes celšanu ir „kategoriski nepieņemamas”.
Sociālās apdrošināšanas sistēmas eksperte Ruta Zilvere sliecas domāt, ka no nepopulāriem lēmumiem izvairīties tomēr nebūs iespējams.
Viņasprāt, pirmie soļi varētu būt esošā mikrouzņēmumu nodokļa sistēmas pārskatīšana un tā dēvētā solidaritātes nodokļa ieņēmumu novirzīšana sociālās apdrošināšanas budžetā vai vismaz sociālo iemaksu griestu būtiska paaugstināšana. Vienlaikus gan būtu jāizvairās no populistiskiem lēmumiem, kas paaugstina izdevumus.
„Pirmkārt tas, kas ir šobrīd jādara, ir jāievēro pensiju sistēmas pamatprincipus, piemēram, ka neviens no sistēmas nevar saņemt vairāk, nekā viņš ir iemaksājis. Un pareizi un profesionāli vajadzētu rīkoties ar stabilizācijas instrumentiem, piemēram, kapitāla indeksiem un pensiju indeksāciju,” skaidro eksperte.
“Ja ar to visu rīkojas profesionāli un tālredzīgi, tad sistēmai nekāds sabrukums nedraud,” saka Zilvere.
Pārmērīgi uztraukties par to, ka kādu brīdi sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumi var pārsniegt tā ieņēmumus, gan nevajadzētu, saka Zilvere.
Kas ietekmējis valsts sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumus un/vai izdevumus
• No 2014. gada darba ņēmēju maksāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likme tika samazināta no 11% uz 10.5%, bet darba devēju maksāto iemaksu likme – no 24.09% uz 23.59%.
• Pakāpeniski palielināta krīzes laikā samazinātā iemaksu likme 2. pensiju līmenī – no 2016. gada tā noteikta 6% apmērā.
• No 2015. gada 1. janvāra spēku zaudējis krīzes laikā pieņemtais likums „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. līdz 2014. gadam”, kas noteica slimības, vecāku, maternitātes, paternitātes un bezdarbnieku pabalsta apmēra ierobežojumus.
Pēdējos gados ir pieņemti vairāki politiski lēmumi, kas veicinājuši sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumu pieaugumu.
Finanšu ministrijas informācija liecina, ka no 2002.gada valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā pamazām veidojās naudas līdzekļu pārpalikums, 2008.gadā sasniedzot 1353,3 miljonus eiro. Savukārt 2009.gadā, sākoties krīzei, uzkrājums saruka. Sākot no 2014.gada, speciālajā budžetā gan ir novērojama pozitīva tendence.
Taču arī Finanšu ministrija norāda - jāņem vērā, ka esošā demogrāfiskā situācija un tās prognozes turpmākajiem gadiem, kā arī sabiedrības novecošanās būtiski ietekmēs turpmāko situāciju attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu.
