Privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 828 eiro, sabiedriskajā sektorā – 885 eiro, bet vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 840 eiro.
Gada laikā privātajā sektorā algas auga nedaudz straujāk nekā sabiedriskajā – attiecīgi 2,3 %, un 1,9 %.
2016. gada 3. ceturksnī vidējā neto darba samaksa valstī bija 622 eiro, un, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, tā pieauga par 1,7 %. Reālā neto darba samaksa, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 0,2 %, pieauga par 1,5 %.
2016. gada 3. ceturksnī vislielākā vidējā alga bija finanšu un apdrošināšanas darbību, informācijas un komunikācijas pakalpojumu un enerģētikas nozarē.
Savukārt zemākā vidējā alga bija izmitināšanas un ēdināšanas, citu pakalpojumu, kā arī izglītības nozarē.
2016. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2015. gada 3. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga visās jomās, izņemot profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozari, kur gada laikā tā saruka par 2,2 %, nekustamo īpašumu nozari (kritums par 1,7 %), transporta un uzglabāšanas nozari (1,5 %) un citu pakalpojumu jomā (1,2 %). Citu pakalpojumu nozare ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares. Vidējā alga nedaudz samazinājās arī enerģētikas nozarē (par 0,1 %).
Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, transporta un uzglabāšanas un enerģētikas nozarē vidējā atalgojuma kritumu ietekmēja neregulāro prēmiju un piemaksu samazinājums, kā arī darbinieku skaita pieaugums, kas bija straujāks nekā darba samaksas fonda kāpums. Pārējās minētajās nozarēs samazinājās gan regulārā darba samaksa, gan neregulārās piemaksas, savukārt darbinieku skaits pieauga.
Nozarēs, kur gada laikā algas augušas, straujāks algu kāpums bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (par 5,5 %), finanšu un apdrošināšanas darbībās (par 5 %), lauksaimniecības nozarē (par 4,7 %).
Mēneša vidējā bruto darba samaksa 2015. un 2016. gada 3. ceturksnī un tās pārmaiņas
2016. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2015. gada 3. ceturksni algas augušas visās Baltijas valstīs, taču Latvijā kāpums bija viszemākais.
Igaunijā vidējā bruto darba samaksa gada laikā pieauga par 7,1%, Lietuvā – par 7,9%.
Visaugstākā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2016. gada 3. ceturksnī bija Igaunijā (1 119 eiro), savukārt viszemākā – Lietuvā (793 eiro). Pēc darba nodokļu nomaksas vismazāk saņem Latvijā strādājošie – mēneša vidējā neto darba samaksa šā gada 3. ceturksnī bija 73 % no aprēķinātās bruto darba samaksas. Lietuvā šī attiecība bija 78%, bet Igaunijā – 81%.
Tāpat kā Latvijā, abās kaimiņvalstīs šogad palielinājusies minimālā alga. Igaunijā no šī gada 1. janvāra minimālā alga pieauga no 390 līdz 430 eiro (kāpums par 10,3 %), Lietuvā šī gada 1. jūlijā tā sasniedza 380 eiro (pieaugums par 26,7 %, salīdzinot ar 2015. gada 1. janvāra minimālo algu 300 eiro).
Latvijā minimālā alga šī gada 1. janvārī pieauga no 360 līdz 370 eiro (par 2,8%).
