Kopš 2009. gada, kad reģistrētais bezdarba līmenis pārsniedza 20%, situācija ir krietni uzlabojusies. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati liecina – šobrīd tas ir 7,1%. Reģistrēto bezdarbnieku skaits mēneša laikā samazinājies par 1154 cilvēkiem.
Vislabākā situācija ir galvaspilsētā, kur reģistrēto bezdarbnieku ir 4,4%, tomēr Latgalē joprojām bezdarba līmenis ir augsts – 16,4%. Taču arī tur ir samazinājums. To, cik daudz cilvēku nestrādā, šie dati gan līdz galam neparāda.
"Grūti spriest par apjomiem, bet mēs nevaram runāt par lieliem skaitļiem. Jo, neesot nekādā statusā, ir ierobežotas iespējas saņemt pašvaldību atbalstu," klāsta NVA direktore Evita Simsone.
Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) vērtē, ka bezdarba rādītāji liecina – katrs, kurš nopietni vēlas, atrod darbu. Tomēr ne visos griezumos. Latgales radītāji joprojām vērtējami kā augsti, un arī atsevišķas darba jomās darba meklētājiem klājās grūtāk.
Vēl viena lieta, uz ko LDDK vērš uzmanību, – nodarbināto skaits nav liels. Drīzāk otrādi. Vēl pirms krīzes nodarbināto bija vairāk nekā miljons, bet šobrīd – nepilni 900 000. Un krituma tendence vērojama vairāku pēdējo gadu laikā.
Tas nozīmē, ka, neraugoties uz bezdarba kritumu, arī strādājošo skaits ir mazāks. Tam ir vairāki iemesli, viens ir emigrācija, bet otrs – vēl pirms desmit gadiem jaunpienācēju darba tirgum, kas bija astoņdesmitajos gados dzimušie bērni, bija krietni vairāk.
"Šobrīd gan studiju, gan darba tirgū sāk ienākt 90. gadu beigu un 2000. gadu sākuma bērni, kuru ir divreiz mazāk. Tātad viņu ir divreiz mazāk, nekā viņiem būtu vajadzējis būt. Un, protams, šī lielā aizbraukšana, kas mazākā mērā, bet tomēr vēl turpinās, un tāpēc ienāk darba tirgū mazāk, kā būtu jāienāk. Tas mums rada to efektu, ka šī teritorija būs jāuztur arvien mazākam darbspējas vecuma cilvēku lokam," sacīja LDDK pārstāvis Pēteris Leiškalns.
NVA dati liecina, ka brīvo vakanču skaits pieaug. Jūlija beigās bija reģistrētas 10 006 aktuālās brīvās darbavietas.
