Biedrības “Salmu māja” pārstāvis Jānis Saulītis prezentēja savu biznesa ideju, kas guva arī lielāko pašvaldības atbalstu. Tā saistīta ar salmu paneļu ražošanu un tirgošanu privātmāju būvniecībai. Līdz šim no šāda veida paneļiem, kas katrs sver teju 200 kilogramus, samontētas jau divas mājas. Būvniecība norit vidēji 2 - 3 dienas, un Jānis uzsvēra, ka darba procesā nav nepieciešama nekāda tehnika - tas ir vien pašu būvnieku roku darbs.
Līdz ar salmu paneļu ražošanu ieguvums arī citiem novadniekiem, jo tiek izmantoti materiāli, kas pieejami tuvējās saimniecībās un uzņēmumos.
“Perspektīvas šim pasākumam ir, jo nav nekādu ārzemju piegādātāju, ilgu pasūtījumu. Arī iekārtai, ko mēs ražojam, nav vajadzīga rezerves daļu piegādātāji, jo tā ir pašu būvēta, tehnoloģija pašu izstrādāta,” stāstīja Jānis Saulītis.
Tikmēr konkursa dalībniece Eva Kaugare par savām mājām Burtniekus sauc jau ceturto gadu. Uz novadu viņa pārcēlās no Ķeguma, atzīstot, ka te sevi atklājusi pilnībā no jauna. Te dzīvojot, arī radusies ideja uzsākt savu biznesu, kas saistīts ar kvalitatīva apģērba šūšanu. Tajos izmantoti tikai ekoloģiski un pašas radīti, austi audumi, kas rotāti ar pašas zīmētiem dizaina elementiem. Tie top, iedvesmojoties no bērnu idejām un vēlmēm, jo tieši ģimeni Eva sauc par savu lielāko atbalstu un komandu.
“Aizvien vairāk cilvēku, piemēram, jaunieši izvēlēsies kaut ko interesantu, kas ir tikai viņam. Kaut vai tā būs līnija, bet tā nebūs ārkārtīgi lielos eksemplāros radīta,” sprieda Eva Kaugare.
Novadnieki konkursā sevi pieteica arī ar ideju par smaržu ceļojumiem Vidzemē un dažādu dekupētu priekšmetu radīšanu un tirgošanu.
Lai arī ne inovatīvas, pašvaldībā vērtē - idejas ir dzīvotspējīgas un perspektīvas.
“Svarīga ir šī pašdarbība, lai cilvēks spētu atrast darbu pats sev, pelnīt naudu ar savu darbu. Protams, gribētos arī ambiciozākus šos attīstības ceļus, ka viņš to darbu arī citiem [nodrošina],” atzina Burtnieku novada pašvaldības Tautsaimniecības un attīstības komitejas priekšsēdētāja Kristīne Auziņa.
Arī pērn biznesa ideju konkurss kuplinājis jauno uzņēmumu skaitu novadā, jo dzīvotspējīga izrādījusies ideja par augu hidrolātu ražošanu un metāla puzuru veidošana.
